Portāla «Apollo» videočatā žurnāliste Sallija Benfelde iztaujāja Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas deputātu Eiropas Parlamentā Rihardu Pīku (TP).
Pīks dzimis 1941. gada 31. decembrī. No 1961. līdz 1993. gadam bijis kinooperators, kinorežisors, producents. Pēc tam divus gadus darbojies privātajā biznesā. No 1995. līdz 1996. gadam bijis Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieks. Rihards Pīks dibinājis Kultūras akadēmijas Kino katedru, kā arī bijis pasniedzējs no 1995. līdz 1997. gadam. Rihards Pīks ir sabiedriskās organizācijas «Politiskās izglītības fonds» dibinātājs un valdes loceklis (kopš 2000. gada).
Rihards Pīks pildījis Latvijas Republikas kultūras ministra pienākumus no 1996. līdz 1997. gadam. Bijis Saeimas deputāts (1998–2004), Saeimas priekšsēdētāja biedrs (1999–2000). 2004. gadā Rihards Pīks iecelts par Latvijas Republikas ārlietu ministru un pildījis ministra pienākumus, līdz tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Rihards Pīks ir Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2004. gada jūlija. Viņš darbojas Konstitucionālo lietu komitejā, Ārlietu un Budžeta komitejā (aizvietotājs), kā arī ir Eiropas Parlamenta un Ķīnas sadarbības delegācijas loceklis un aizvietotājs Eiropas Parlamenta un Krievijas sadarbības delegācijā.
Rihardam Pīkam piešķirts Itālijas Republikas komandora ordenis.
Deputāta vaļasprieki ir kino, basketbols un lauku tūrisms kopā ar ģimeni.
Konkrētas lietas, ko Rihards Pīks paveicis Latvijas labā Eiropas Parlamentā:
Panācis, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam programmas «Iedzīvotāji Eiropai» ietvaros 10 miljoni Eiropas naudas pieejami staļinisma upuru piemiņas iemūžināšanas pasākumiem — arhīviem, fondiem, muzejiem. Plenārsēdēs un divpusējās sarunās ar redzamākajiem ES politiķiem atspēkojis Ždanokas melus par Latvijas vēsturi, integrāciju un valodas politiku.
Aktīvi lobējis Latvijas uzņēmēju intereses Ukrainā un Moldovā, lai mūsējie tur varētu atvērt ražotnes un eksportēt produkciju.
Panācis, ka Ministru kabinetā netiek pieņemts absurdais Zemkopības ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, ka kūpinātu zivju tirdzniecībai Latvijā obligāti nepieciešami saldējamie skapji.
Lobējis Ķīnas politiķu un biznesa aprindas, lai sāktu tranzīta plūsmas «jaunā zīda ceļa» maršrutā no Ķīnas uz Latviju un Rietumeiropu, piedaloties Eiropas Parlamenta un Ķīnas Tautas Kongresa sadarbības delegācijā Briselē un Ķīnā.
Kopā ar citiem kolēģiem panācis samazinātus mobilo telefonu viesabonēšanas tarifus, kuri šobrīd ir spēkā un dod jūtamus ietaupījumus Eiropas un Latvijas mobilo telefonu lietotājiem.
Publiskās debatēs un ar politiskiem kontaktiem veicinājis vienotu Eiropas enerģētikas politiku un kopīgu gāzes un elektrības tirgu, atbalstījis alternatīvus enerģijas avotus un piegādes ceļus.
Konsekventi aizstāvējis jaunā Lisabonas līguma pieņemšanu, lai uzlabotu ES iestāžu darbu, paātrinātu lēmumu pieņemšanu, lai padarītu Eiropu konkurētspējīgāku pasaulē.
Atbalstījis Latvijas Mazpulku kustību, Briseles latviešu kultūras aktivitātes, Lauku bibliotēku atbalsta biedrību, Latvijas jaunos dizainerus, Latvijas politiski represēto apvienību, Latvijas nacionālo minoritāšu kultūras biedrību asociāciju un citus projektus.
