Apdrošināšanas kompānijas, kas nodarbojas ar OCTA polišu pārdošanu, biežāk pieprasa ceļu satiksmes negadījumā radušos zaudējumus segt negadījuma izraisītājam – vainīgajai personai.
2010. gadā pieaudzis OCTA pretprasību skaits
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2010. gadā iesniegto pretprasību skaits par zaudējumu atlīdzināšanu tieši no vainīgās personas kabatas pieaudzis (atkarībā no apdrošinātāja) par 5% līdz 20%. Lielākajā daļā gadījumu par iemeslu kalpoja nepareiza transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma – liecina OCTA polišu salīdzināšanas servisa Gudriem.lv veiktā aptauja.
Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, kurus atspoguļo interneta resurss Gudriem.lv, 2010. gadā pārdoto OCTA polišu skaits pieaudzis par 4,9%, salīdzinot ar 2009. gadu. LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics informē, ka šis pieaugums attiecināms tikai uz OCTA polisēm, kuru līgumi slēgti uz 12 mēnešiem. Polišu, kas iegādātas uz trim vai deviņiem mēnešiem, pārdošanas apjomi ievērojami sarukuši, salīdzinot ar 2009. gadu.
Gudriem.lv aptaujātās apdrošināšanas kompānijas atzīmē, ka galvenie zaudējušu pieprasīšanas iemesli satiksmes negadījuma izraisītājam ir apdrošināšanas polises neesamība, transportlīdzekļa vadīšana reibuma stāvoklī, saskaņotā paziņojuma nepareiza aizpildīšana, kā arī gadījumos, kad transportlīdzeklim beidzies tehniskās apskates derīguma termiņš.
Aptauja rāda, ka vidēji šādu zaudējumu piedziņas gadījumu skaits kopumā ir neliels. Pēc If Apdrošināšanas transportlīdzekļu atlīdzību nodaļas vadītājas Līgas Bērziņas teiktā, pēdējo divu gadu laikā vidēji 4% nelaimes gadījumu, kuros zaudējumus atlīdzināja If, kompānija vērsās pie avārijas vaininieka ar prasību atlīdzināt negadījumā radušos zaudējumus. Vērojams šādu gadījumu skaitam pieaugums. ERGO transportlīdzekļu apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktore Lilita Linde portālam Gudriem.lv skaidroja, ka pagājušajā gadā pretprasību skaits sasniedza 187 gadījumus, kas bija par 18% vairāk, nekā 2009. gadā. Visvairāk pretprasību tika iesniegts nepareizas vadītāja rīcības dēļ, kad transportlīdzekļa vadītājs pēc negadījuma aizbēga no notikuma vietas.
Pēc apdrošināšanas kompānijas pārstāves teiktā, saskaņā ar likumu apdrošināšanas kompānijām ir tiesības no vainīgās personas piedzīt summu, kas līdzvērtīga ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu apmēram. Piedziņu atļauts veikt dažos gadījumos, piemēram, ja vadītājs sēdies pie stūres alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, kā arī gadījumā, ja pēc avārijas vadītājs atteicies iziet alkohola un narkotisko vielu ekspertīzi. Pretprasība iespējama, ja cilvēks vada transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas vadītāja apliecības, ja vadītājs pamet notikuma vietu, neaipilda saskaņoto paziņojumu, ja automobilim nav derīgas tehniskās apskates vai OCTA apdrošināšanas. Visos minētajos gadījumos avārijā cietušajam apdrošināšanas kompānija vai Latvijas Apdrošinātāju asociācija atlīdzina zaudējumus, bet pēc tam vēršas pie avārijas izraisītāja ar prasību atlīdzināt zaudējumu summu.
«Ņemot vērā to, ka saskaņoto paziņojumu popularitāte pieaug, ļoti bieži automobiļu vadītāji pieļauj kļūdas paziņojuma aizpildīšanā. Šo kļūdu dēļ apdrošināšanas kompānijas var vērsties ar prasību pie avārijas izraisītāja,» situāciju komentē Lilita Linde. «Piemēram, ne visi vadītāji zina, ka, kļūstot par avārijas vaininieku, ir jāinformē sava apdrošināšanas kompānija par negadījumu un jāiesniedz saskaņotais paziņojums. Gadījumā, ja avārijā iekļūst vadītājs, kuram nepieder konkrētais automobilis, ir aizbraucis no notikuma vietas, šajā gadījumā zaudējumus segs auto īpašnieks.»
Apdrošināšanas kompāniju pārstāvji informēja, ka bez tiešajiem zaudējumiem, kuri radušies avārijas rezultātā, apdrošinātājs var izvirzīt pretprasību, kurā tiks iekļauta cietušo veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšana. «Tas nozīmē, ka avārijas vaininiekam no savas kabatas nāksies apmaksāt ne tikai ārstēšanas izdevumus, bet, iespējams, arī zaudējumus, kas radušies cietušā darba spēju zaudējuma gadījumā. Ja cietušais avārijas rezultātā kļūs par invalīdu, vainīgajam nāksies visu atlikušo dzīvi izmaksāt cietušajam uzturlīdzekļus oficiālās nopelnītās algas apmērā,» skaidro ERGO pārstāvis.