2012.gada IT izgāšanās (26)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Foto:Reuters/Scanpix

Jaunās «Apple» izstrādātās «iPhone» kartes, neveiksmīgā sociālā tīkla «Facebook» kotēšana ASV biržā un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) vadītāja neuzmanīgā elektroniskā sarakste ar savu mīļāko ierindojas 2012.gada «izgāšanās» topā, kas saistīti ar tehnoloģiju nozari un tehnoloģiju lietošanu, raksta informācijas tehnoloģiju (IT) portāls «The Register».

Neveiksmju priekšgalā portāls ierindo karšu un navigācijas sistēmu, kas parādījās komplektā ar «Apple» jaunāko telefonu «iPhone 5» un mobilo ierīču operētājsistēmu «iOS6». Jau no paša sākuma ienāca sūdzības - kāds jaunā «iPhone 5» pircējs konstatēja, ka viņa pilsētiņa ar 25 000 iedzīvotāju ir pārbīdīta teju divus kilometrus no tās īstās atrašanās vietas.

Kā raksta «The Register», «Apple» elektronisko karšu nedienas nebeidzās ar niknām recenzijām. Atklājās, ka Austrālijas kartē kāda pilsēta bija izvietota 70 kilometrus no savas īstās atrašanās vietas, radot ilūziju, ka kādā mežonīgā dabas parkā atrodas šī civilizācijas sala. Pēc tam, kad vairāki autotūristi iemaldījās tā sauktajā «bušā» jeb krūmainā pustuksnesī, meklējot neeksistējošu pilsētiņu, Austrālijas Viktorijas štata policija pasludināja «Apple» karšu aplikāciju par bīstamu un brīdināja tūristus to nelietot.

«The Register» skaidro, ka «Apple» nodomājis attīstīt savas navigācijas kartes un ar jauno «iOS6» izmest līdzšinējo «Google Maps» aplikāciju pēc tam, kad «Apple» dibinātājs, nelaiķis Stīvs Džobss sadusmojies uz «Google» izpilddirektoru Ēriku Šmitu. Šmits, vienlaikus atrodoties «Apple» valdē, esot vadījis ar «iPhone» konkurējošu «Google» telefonu un telefonu operētājsistēmas «Android» attīstību.

Kā norāda «The Register», «Apple» pūles un investīcijas steigā attīstot savas mobilo ierīču kartes nav salīdzināmas ar «Google Maps» ilggadīgo pieredzi un desmitiem miljonu dolāru investīcijām globālas karšu un attēlu datubāzes veidošanā.

«Facebook» pirmā akciju emisija un kotēšana biržā izgāzās vairāku iemeslu dēļ. Satrakoti investori, cenšoties izķert teju kotētās «Facebook» akcijas, «uzkāra» ASV «NASDAQ» biržas serverus, par ko starplaikā sākušies tiesu darbi. Akciju emisija arī notika tehnoloģiju uzņēmumu akciju «burbuļa» laikā, kad analītiķi konstatēja nesamērīgas biržas cenas vairākām nozares kompānijām. Vilšanās ar «Facebook», kuru pārspīlēti novērtēja kā 100 miljardu dolāru (55 miljardu latu) vērtu, parāva sev līdzi arī citas sociālo tīklu un augsto tehnoloģiju akcijas.

Lai gan «Facebook» dibinātājs un joprojām lielākais akcionārs Marks Cukerbergs kļuva «uz papīra ļoti bagāts», kotēšana ASV biržā uzņēmumu pakļāvusi virknei ierobežojumu un kontrolēm, kā arī daudzu akcionāru prasībām pēc straujas peļņas un dividendēm, raksta «The Register».

Patlaban jau bijušais CIP vadītājs Deivids Petreuss izpelnījās vietu portāla gada izgāšanās sarakstā par it kā «gudru» e-pasta lietošanu, lai sazinātos ar savu mīļāko, kas arī bija pazīstamā bijušā ASV armijas ģenerāļa biogrāfijas autore. Portāls raksta, ka Petreuss savai mīļākai nav sūtījis nevienu e-pastu, bet vēstījumus viņai saglabājis kā melnrakstus un iedevis sievietei sava e-pasta konta paroli. Mīļākā tad ienākusi CIP direktora kontā un izlasījusi viņai domātos melnrakstus, taču sākusi interesēties arī par citu - tostarp korespondenci, kas it kā liecināja par Petreusa simpātijām kādai citai dāmai.

«Ņemšanās» ap ASV svarīgās izlūkošanas iestādes direktora e-pastu nonāca Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) redzeslokā, un Petreuss bija spiests atkāpties ar lielu skandālu.

«The Register» topā arī ierindota Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement») jeb ACTA izgāšanās un IT koncerna «Hewlett Packard» (HP) paziņojums, ka uzņēmums spiests par 8,8 miljardiem ASV dolāru (4,7 miljardiem latu) norakstīt 2011.gadā par aptuveni 10 miljardiem dolāru (5,4 miljardiem latu) pirkto britu programmatūras kompāniju «Autonomy». Neveiksmēm arī pieskaitāma ASV kosmosa pētniecības iestādes «NASA» izplatītās baumas, ka it kā jaunākais uz Marsa nosēdinātais pašgājējs «Curiousity» būtu atradis dzīvības pazīmes, saceļot traci pasaules medijos.

Komentāri (26)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu