Agresīvs un neklausīgs bērns. Speciālista komentārs (34)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: http://www.flickr.com/photos/shadov/

Bērns bieži slimo? Bronhīti, vēdersāpes, galvassāpes, slikta dūša? Bērnam astma vai alerģija? Kas ir iemesli un kā mainīt šo situāciju? Kā rīkoties tādu bērna uzvedības problēmu gadījumā kā agresija, sišana, košana, kliegšana, nespēja nomierināties? Kad un kāpēc šādas problēmas rodas? Kā veiksmīgi mazināt un  atrisināt  bērna uzvedības problēmas?

Ja vecākiem jautātu, ko viņi novēl saviem bērniem, vairums atbildētu – lai bērni būtu laimīgi, veseli un gūtu savā dzīvē panākumus. Tik vienkāršs, tomēr nereti tik grūti sasniedzams mērķis. Bērns būs veselīgs, ja vecāki paši ir veselīgi un spēj veidot drošas, siltas, cieņpilnas un veselīgas savstarpējās attiecības.

Bieži vien, lasot lekcijas gan pieaugušo auditorijās, gan tiekoties ar bērniem un pusaudžiem, nākas novērot, ka mūsu cilvēkiem ir maz izpratnes par emocijām. Tāpēc nav brīnums, ka katra problēmsituācija, kas saistās ar pretēju viedokļu cīņu, tiek apgrūtināta ar neizprotamu emociju jūkli. Tas situāciju padara komplicētāku, sarežģītāku, arī neizprotamu un grūti risināmu. Dažkārt vienīgais risinājums ir bēgt slimībā un konfliktu ar visām ar to saistītajām emocijām izstumt bezapziņā.

Vēl esot mammas vēderā, mazulītim ir nepieciešami droši un silti pieskārieni, ko mazais sajūt caur mammas vēderu, nepieciešama mammas droša un mierīga saruna, īpaši, ja mazais ir satraukts. Kad bērniņš piedzimis, ar katru dienu pieaug viņa spēja sajust kādu no emocijām, un mamma un tētis ir tie, kuri spēj to nosaukt vārdā un palīdz bērnam to izprast.

Pirmais, ko bērns jūt, ir apmierinātība un neapmierinātība. Neapmierinātību bērns pauž raudot. Biežāk raudāšana saistīta ar fizisku diskomfortu, dažkārt tā ir tikai veids, lai bērns varētu atbrīvoties no spriedzes. Svarīgi, ka māte bez liekas trauksmes, ar mierīgām roku kustībām auklē satraukto bērnu un mierina ar rāmu valodu. Ar laiku vecāki emocijas sauc vārdā, un bērns pakāpeniski tās apgūst. Šī spēja top par dabīgu veidu, kā izteikt emocijas. Pretējā gadījumā tās neizprastas un neizteiktas krājas, sagulst, rada iekšēju spriedzi.

Bailes, neapmierinātība, dusmas, vientulība, prieks, lepnums, skumjas, izmisums, bezcerība, apjukums, interese, naids, šaubas, kauns, vainas apziņa, greizsirdība, skaudība, cerība, nogurums, rūpes, raizes, garlaicība, aizdomas, pazemojums, saērcinātība, riebums, neadekvātuma, neiederēšanās sajūta, atšķirtības sajūta, kautrība, mulsums, apmierinātība – gandrīz katru no šīm emocijām savulaik esam jutuši paši, tāpēc varam palīdzēt bērnam tās atpazīt un izteikt. Ja emociju spriedze ir tik liela, ka vārdos izteikt nav iespējams, bērnu var iemācīt tās izzīmēt, izšvīkāt, izmīcīt mālā, izsist pa spilvenu, matraci, izspārdīt bumbu pa kāda šķūņa sienu, kur nav logu, nenodarot nevienam pāri. Ar laiku spriedze kļūs mazāka un pietiks ar to, ka emocijas un jūtas tiek izteiktas vien vārdos.

Veselīgā ģimenē tiek izprastas savas un bērna vēlmes būt drošībā, būt mīlētam, pamanītam, pieņemtam, tiek izprasta vēlme būt pašam, paust savu gribu, uzdrošināties paust savu iniciatīvu, konkurēt, atrodot savu vietu starp citiem, saglabājot adekvātuma sajūtu, tiek izprasta vēlme izzināt un mācīties, vēlme rūpēties. Vecāki šīs vēlmes respektē savā bērnā un palīdz tās sasaistīt ar realitāti, izprotot robežas, ierobežojumus. Bez moralizēšanas un biedēšanas.

Veselīgā ģimenē bērniem ļauj rotaļāties un bērna rotaļā neiejaucas. Bērnam ir pieejamas krāsas, zīmuļi, plastilīns, māls. Bērna zīmējumi drīkst būt arī absoluti melni un novatoriski. Ir iespēja rotaļāties smiltīs. Bērns rotaļājoties «izspēlējas cauri» savai spriedzei un gūst atvieglojumu. Veselīgā ģimenē vecāki kopā ar bērniem strādā un uztic bērnam visu to, ko viņš pats jau var izdarīt.

Ja arī bērns ir saslimis, veselīgā ģimenē visi tic – ja mierīgi par bērnu parūpēsies, viņš atrāk atveseļosies un, kad būs vesels, visa jaukā kopā būšana atkal būs iespējama.

Ja veselam bērnam raksturīgs prieks, interese, ko darīt, ja, piemēram, trīsgadīgam bērnam interese, pēc vecāku domām, ir par daudz izteikta?

Tas ir «Kāpēcīša» laiks un to nevajag pazaudēt. Bērna interese ir jāsaglabā.

Ko darīt ar dusmām, lai tās bērnam neuzkrātos un nerastos slimība?

Ar bērnu ir jārunā, lai viņš varētu saprast un apstiprināt savas dusmas, bērnam ir jāļauj tās «atbrīvot», piemēram, sitot spilvenu, sperot bumbu pret sienu, ķēpājoties ar krāsām uz liela papīra. Svarīgi, lai dusmas netiktu fiziski vērstas pret sevi pašu vai citu dzīvu būtni. Protams, var arī vispirms bērnam ļaut fiziski «izlādēties» un pēc tam aprunāties.

Vai bērns jāklausa, ja viņš ir dusmīgs un liek, lai vecāki dodas prom no viņa?

Jā, bērna jūtas un nīgrums ir jārespektē. Tajā pašā laikā jādod ziņa, ka, ja vien bērns vēlēsies, vecāki būs gatavi runāt par to, kas bērnu ir satraucis. Ja dienas laikā šī saruna nav notikusi, vakarā pirms gulētiešanas var mierīgi pārrunāt notikušo. Svarīgi palīdzēt bērnam atpazīt un izrunāt emocijas, kas saistās ar kādu konkrētu notikumu.

Ko varētu nozīmēt, ja bērnam veselu gadu ir iesnas?

Tas norāda par iekšēju konfliktu starp dziļu aizvainojumu, apjukumu, neadekvātuma izjūtu un vajadzību būt pamanītam, atzītam, varbūt pat apjūsmotam. Šajā gadījumā būtu jāmeklē profesionāla palīdzība.

Komentāri (34)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu