Aicina neatļaut Jūrmalā pārdot Majoru glābšanas staciju par 215 000 latu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) vērsusies pilsētas domē, aicinot neatļaut privatizēt Majoru glābšanas staciju Pilsoņu ielā 2 un to pārdot SIA «Shwartz» par 215 000 latu, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvis Guntis Grūba. 

Lēmumu par būves un zemesgabala Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2, atsavināšanu Jūrmalas dome pieņēma šā gada 11.augustā, bet 15.decembrī pieņemts lēmums par ēkas un zemesgabala 48/100 domājamo daļu pārdošanu. JAB aicina Jūrmalas mēru Gati Truksni (LPP/LC) šo lēmumu neparakstīt, kā arī sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts un atcelts. 

Grūba un viņa domubiedri Uldis Kronblūms un Rūta Viņķele uzskata, ka pašvaldības zeme tiks pārdota par neadekvāti zemu cenu, riskējot, ka nākotnē viesnīcas un glābšanas stacijas vietā Majoru pludmalē tiks uzbūvēta daudzdzīvokļu māja. 

Strīdus zemes gabals atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpas aizsargjoslā, kas tam paredz īpašu aizsardzības līmeni. Zemesgabalu un glābšanas staciju saskaņā ar domes lēmumu plānots par 215 000 latu pārdot SIA «Shwartz». JAB uzskata, ka tā ir pārāk zema summa par zemesgabalu, kas atrodas vien dažu metru attālumā no pludmales. 

Vienlaikus Jūrmalas aktīvisti norāda, ka Aizsargjoslu likums aizliedz atsavināt krasta kāpu aizsargjoslā pašvaldības īpašumā esošo zemi. Saskaņā ar 2002.gada 18.decembrī noslēgto pilnvarojuma līgumu glābšanas stacijas ēka tika nodota apsaimniekošanā pašvaldības SIA «Jūrmalas ātrā palīdzība», kas tajā īsteno Jūrmalas iedzīvotājiem vitāli svarīgu funkciju - nodrošina iedzīvotāju drošību, kas peldas un atpūšas pludmalē. 

Kaut arī SIA «Shwartz» sola nodrošināt, ka minētās pašvaldības funkcijas izpilde arī turpmāk netiks apdraudēta, biedrības ieskatā mantai, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai, ir jāatrodas un jāpaliek pašvaldības īpašumā, nevis nomā. 

Vienlaikus JAB uzskata, ka plānotais Jūrmalas pilsētas pašvaldības un SIA «Shwartz» tiesiskais darījums rada vairākus riskus. Uzņēmums apņēmies uzbūvēt jaunu objektu, kurā tiks iebūvēta glābšanas stacija, nododot domei bezatlīdzības lietošanā telpas 100 kvadrātmetru platībā. JAB satrauc tas, ka šādas telpas glābšanas stacijas nodrošināšanai būs par mazu, turklāt uzņēmumam neesot nekādu saistību ne attiecībā uz termiņu, kurā tas apņemas uzbūvēt objektu, ne arī gadījumā, ja glābšanas stacija projektā vispār netiks paredzēta. Kamēr būve netiks nodota ekspluatācijā, glābšanas stacijas funkcijas paredzēts veikt pagaidu telpās. 

Jūrmalnieki norādīja, ka, viņuprāt, Jūrmalas pilsētas dome noteikusi pārāk zemu zemes gabala un glābšanas stacijas cenu - 215 000 latu. Šī cena tiek pamatota ar akciju sabiedrības «BDO» veikto vērtējumu. «Biedrība vērš uzmanību uz to, ka jau iepriekš Jūrmalas pilsētas domes saimnieciskajā darbībā ir konstatējami gadījumi, kad nekustamā īpašuma vērtība, iespējams, apzināti, ir tikusi noteikta nepamatoti zema, neņemot vērā īpašuma vērtības pieaugumu nākotnē,» teikts vēstulē Truksnim. 

JAB pauž neizpratni, kāpēc SIA «Shwartz» biznesa ieceres īstenošanai ir nepieciešama strīdus zemes gabala 48/100 domājamo daļu un glābšanas stacijas pāriešana uzņēmuma īpašumā. «Ja glābšanas stacijas funkciju īstenošana līguma dalībnieku ieskatā var tikt nodrošināta, nepieciešamās telpas nododot Jūrmalas pilsētas domei beztermiņa bezatlīdzības nomā, tad tikpat labi SIA «Shwartz» savu ieceri var īstenot, nomājot no pašvaldības strīdus zemes gabalu un glābšanas staciju. Pašvaldības publisko funkciju īstenošana ir atzīstama par prioritāru pār privātpersonas komerciālajām interesēm,» uzskata JAB. 

«Biedrība nesaskata drošas garantijas tam, ka plānotā pirkuma līguma izpildes rezultātā SIA «Shwartz» iegūto nekustamo īpašumu vienmēr izmantos atsavināšanas deklarētajam mērķim - viesnīcas darbības nodrošināšanai. Biedrība vērš uzmanību uz to, ka Jūrmalas pilsētas domes saimnieciskās darbības praksē ir bijuši gadījumi, kad privātā partnera deklarētā biznesa interese izrādās aizsegs, lai varētu tikt veikta cita komerciāla rakstura darbība,» teikts vēstulē Truksnim. Arī šajā gadījumā biedrības ieskatā nav izslēgta varbūtība, ka SIA «Shwartz» iegūto nekustamo īpašumu tālāk pārdotu trešajām personām ne vairs kā viesnīcu, bet gan, piemēram, kā dzīvojamās telpas. 

Par ieceri pārdot Majoru glābšanas stacijas ēku un daļu zemesgabala šā gada augustā rakstīja arī portāls «Pietiek.com» - pašvaldībai piederošā ēka novērtēta par aptuveni 40 000 latu, bet pludmalē esošā zemes īpašuma 58/100 domājamo daļu sākumcena noteikta aptuveni 250 000 latu. Īpašumu bija iecerēts pārdot izsolē. «Pietiek» norādīja, ka šāda cena par ekskluzīvu, apbūvējamu zemesgabalu Majoros ir neadekvāti maza, ja ņem vērā, ka īpašums atrodas pludmalē, dažus metrus no jūras. 

Īpašums atrodas uz privātpersonai - SIA «Shwartz» - daļēji piederoša zemesgabala, tādēļ šai firmai uz to ir pirmpirkuma tiesības. SIA «Shwartz» pieder diviem turīgiem Krievijas izcelsmes uzņēmējiem - Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Vienīgais īpašuma apgrūtinājums ir prasība 100 kvadrātmetros no īpašuma nodrošināt glābšanas stacijas funkcijas. 

Kā rakstīja «Pietiek.com», daļa no 1337 kvadrātmetru lielā zemesgabala kāpu aizsargjoslā tika nodota privatizācijai jau 2000.gada decembrī. Jau tobrīd 52/100 domājamās daļas īpašuma nonāca privātās rokās, pašvaldības īpašumā paliekot 48/100 domājamām daļām. 2000. gada beigās par zemesgabala īpašnieci privatizācijas ceļā kļuva AS «Fēnikss», pašvaldībai samaksājot 17 754 latus. Jau pēc dažām dienām maiņas līguma rezultātā zemesgabals nonāca kādas privātpersonas īpašumā. 

Desmit gadu laikā nomainot trīs īpašniekus, zemesgabalu 2009.gada decembrī par 210 841 latu iegādājusies SIA «Shwartz», liecina zemesgrāmatas dati. Šī firma pieder Sergejam un Aleksandram Osokiniem. SIA «Shwartz» tikai divus mēnešus pirms darījuma dibinājusi kāda Kiprā reģistrēta ofšorkompānija «Lindo Express Limited», rāda Lursoft dati. 2010.gada jūnijā SIA «Shwartz» pārgājusi Osokinu īpašumā. 2011.gada 7.februārī zemesgabalam nostiprināta 456 823 latu hipotēka par labu «Aizkraukles bankai». Tiesa, šī hipotēka ierakstīta arī citam nekustamam īpašumam Rīgā. 

Aleksandrs Osokins pirms vairākiem gadiem redzēts grozāmies tobrīd vēl «Parex» bankas īpašnieka Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas tuvumā. Abi Osokini 2006.gada decembrī pavīdēja dzeltenās preses slejās pēc tam, kad Tatjana Kargina savam dēlam teicās uzdāvinājusi ap 200 000 eiro vērtu «Lamborghini Gallardo» automašīnu, kas, kā atklājās, bija reģistrēts uz Osokinu firmas vārda, rakstīja portāls. 

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu