Aivars Tarvids: Baumas kā arguments

Aivars Tarvids

Piektdiena, 2005. gada 26. augusts 00:01

Komentāri: (0)

Latvija pieredzējusi kārtējo korupcijas skandālu. Kaislības ap iespējamo nacionālās futbola izlases spēlētāju piekukuļošanas mēģinājumu dažu stundu laikā tika internacionalizētas.

Futbolists Astafjevs šonedēļ kļuva par dienas varoni, jo viņam piedēvētās izteikas lika noprast, ka «tie krievi» mēģinājuši nopirkt tiesības iekļūt Pasaules kausa finālā. Tāda, lūk, apšaubām slava par dažiem vārdiem avīždrukā, kas būtiski sarežģījusi sportista turpmāko profesionālo  karjeru Krievijā. Ne velti pašam Astafjevam vajadzēja publiski atvainoties Krievijas Futbola savienībai, izlases vadībai, spēlētājiem, līdzjutējiem… Arī Latvijas federācijas runasvīri nonāca neērtā situācijā — tā sakot, mīņājās uz starptautiskās skatuves ar vaļēju bikšupriekšu. Kas nestundā atlika futbola funkcionāriem — nekritiski aizstāvēt konkrētu futbolistu, kurš savā naivumā ar mediju starpniecību bija piedalījies baumu tiražēšanā, pašiem dzēst ugunsgrēku ar benzīnu (arī runāt par krievu futbola pērkamo dabu) vai arī no incidenta vienkārši norobežoties?

Nelaimīgā kārtā Astafjeva par skandalozajiem kļuvušie vārdi atbilda futbola kā politikas sastāvdaļas konjunktūrai. Kaimiņvalstī gadiem runā par visu līmeņa spēļu pirkšanu un pārdošanu, notiek dažādu oligarhisku grupējumu nemitīgi cīniņi par ietekmi klubos, premjerlīgā un federācijā… Par dežūrtēmu kļuvuši abstrakti spriedelējumi par t. s. līgummačiem un korumpētiem arbitriem. Tikmēr pats futbols mokās attīstības problēmās, absolūtajā gadījumā trūkst kājbumbā ieguldīto finanšu resursu atdeves futbola kvalitātes un starptautisko rezultātu formā. Krievijas futbola priekšniecībai mazs skandāls, kad iespējams tēlot intrigantu piesmietu svēto nevainību, palīdz novērst vietējo futbola karsēju uzmanību no kaimiņvalsts futbola saimniecībā valdošā reālā bardaka. Visbeidzot — salto starpvalstu attiecību fons, kā arī daudzu krievu līdzjutēju postsovietiskā, postimpēriskā mentalitāte padarīja vienu necilu interviju par starpvalstu sportisko un politisko attiecību pasliktināšanās ieganstu.

Tikai viss nožēlas vērtais notikums (tāda «vētra ūdens glāzē), kas, iespējams, indēs dzīvi kaimiņvalstī spēlējošajiem futbolistiem un treneriem, apgrūtinās Latvijas–Krievijas sporta kontaktus un padara Latviju daudzu krievu vērtējumā ne par fašistu, bet baumotāju zemi, nebūt neliecina par ceturtās varas — Latvijas mediju — reālu ietekmi.

Vai mazums Latvijā solīdos izdevumos un bulvāru presē apcerēti visādi Šķēles «vekseļi» un Lemberga «ofšori», apskausti un apjūsmoti apšaubāmas reputācijas ierēdņu, politiķu un uzņēmēju savrupnami, limuzīni un safari? Uz baumām un pieņēmumiem tiek balstīta medijos tiražētā pilsoniskā kaisme, politekonomiskā savtība, Latvijas zemes un valsts brīžam gluži perversā mīlestība, protams, arī pētnieciskā žurnālistika… Bet rezultāts, atdeve? Nekādu politisku, juridisku konsekvenču. Publika vien nostiprinās viedoklis, ka visi «zog», visi «ņem»… Tikmēr plašsaziņas līdzekļi tradicionāli un rutinēti bez pierādījumiem un argumentiem runā par korupcijas līmeni, valsts nozagšanu, ēnu ekonomiku, naudas atmazgāšanu utt.

Šoreiz gadījās izņēmums un latviešu informatīvajai telpai tik tipiskais baumu messidžs, šis vārds-zvirbulēns aizlidoja pāri robežām. Vajadzēja izjust, ko krievu valodas apritē nozīmē jēdzieni — «filtrēt bazaru», «atbildēt par bazaru»… Jāsecina, vārdi reizēm saglabā savu postošo spēku, pat ja tie rindojas vispārzināmu un juridiski nepierādāmu baumu izplūdumos… 

Foto: AFI