Iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, socioloģe Aija Lulle SAK veiktā pētījuma prezentācijā atzina, ka lielāka alga ir «ārkārtīgi būtisks faktors, bet nav vienīgais», jo uz Īriju izceļojušie tikpat lielā mērā kā ar zemajām algām Latvijā ir neapmierināti arī ar savstarpējām attiecībām sabiedrībā — iejūtības, pieklājības, izpalīdzības trūkumu, kā arī labvēlības trūkumu attiecībās ar darba devēju Latvijā.
Pētnieki secinājuši, ka lielai daļai Īrijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju ir aizvainojuma, rūgtuma un pazemojuma izjūta par grūtībām, ar kādām viņi sastapušies darba meklējumos. Lulle uzsvēra, ka no Latvijas uz darbu Īrijā aizplūst tieši kvalificētais darbaspēks, kas Īrijā strādā savai izglītībai un prasmēm nepiemērotu darbu.
Motivācija atgriezties strādāt Latvijā ir vēlme «strādāt izglītībai atbilstošu cienījamu darbu», kā arī vēlme veidot savu biznesu. Lai atgrieztos dzimtenē, Īrijā strādājošie latvieši vēlas Latvijā redzēt stabilitāti, drošību, paredzamību un labklājības un dzīves līmeņa celšanos.
Sociologu Īrijā veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa Īrijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju vēlas atgriezties dzimtenē, ne tikai ekonomiski aktīvajās pilsētās, bet arī Latvijas laukos — «vietās, no kurienes nākuši». Īrijā strādājošo latviešu dzīvesveids liecina, ka viņi nav dziļi iesakņojušies Īrijā un tā tiek uztverta kā «zeme, kur strādāt», jo saglabājusies cieša piesaiste dzimtenei — naudas sūtīšana, regulāri zvani un sarakste, braucieni uz mājām.
Salīdzinot tēriņus Īrijā un Latvijā, pētnieki secinājuši, ka tie abās valstīs ir diezgan līdzīgi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem bērni sākuši skolas gaitas Īrijā, un viņi atzīst, ka saskaras ar grūtībām šajā jomā, ja vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, — atšķirīgs izglītības līmenis, bērniem rodas grūtības ar latviešu valodu, turklāt skolotāji Latvijā bieži vien nav pretimnākoši un atstāj bērnus skolā uz otru gadu.
Lulle atzīmēja, ka Īrijā strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem veidojas «transnacionāls dzīves modelis — dzīve noris gan Latvijā, gan Īrijā». Īrijā strādājošie Latvijas pilsoņi guvuši arī «sociālas iemaņas — iemācījušies meklēt un atrast darbu, runāt ar darba devējiem, pastāvēt par sevi».
SAK pētnieks Ivars Indāns norādīja, ka procentuāli Latviju atstāj 5% darbaspēka. «Makroekonomiski skatoties, satraukumam nav pamata, taču pagasta mērogā tas rada būtiskas ekonomiskas problēmas,» viņš sacīja.
Pētot situāciju darbaspēka migrācijā uz Īriju, pētījuma autori iesaka uzlabot dzīves kvalitāti Latvijā, ne tikai palielinot algas, bet arī uzlabojot darba vidi un nodarbinātības politiku. Pētnieki arī norāda, ka reģionālajai politikai jābūt vērstai uz investīciju piesaistes veicināšanu un Eiropas Savienības struktūrfondi būtu jāizmanto tā, lai mazinātos dzīves līmeņa atšķirības starp pilsētām un reģioniem.
Indāns arī uzvēra, ka darba devējiem jāmaina attieksme pret darba ņēmējiem, jo Latvijā vērojamais darbaspēka trūkums «lielā mērā ir uzņēmēju attieksmes rezultāts». Pētnieks norādīja arī uz nepieciešamību palielināt arodbiedrību lomu, jo «sociālo tiesību nodrošināšana saistīta ar arodbiedrību efektīvu funkcionēšanu». Pētnieks arī atzīmēja, ka Latvijas konsulārā pārstāvniecība Īrijā ir «neproporcionāla tam, cik Latvijas cilvēku atrodas Īrijā». Pēc pētnieku domām, jaunu pārstāvniecību atvēršana «sekmētu cilvēku apvienošanos, saiknes uzturēšanu ar Latviju». Indāns arī rosināja likumdevējus domāt par pilsonības jautājumiem, jo Īrijā dzimušie latviešu bērni bieži tiek reģistrēti kā Īrijas pilsoņi, jo Īrijas likumi atļauj dubultpilsonību, taču Latvijas likumi to nepieļauj. «Nākotnē Latvija var zaudēt potenciālos pilsoņus,» brīdināja pētnieks.
Pētījuma prezentācijā klātesošie ministri un Saeimas pārstāvji pateicās pētījuma autoriem par nozīmīgo darbu un mudināja pētījumus turpināt.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks atzina, ka Latvijā ir problēmas ar «sabiedrisko kultūru, trūkst iekšējās kultūras un cieņas». Viņš pauda cerību, ka likumdevēji ņems vērā pētnieku rekomendācijas pilsonības jautājumā un politiķi pētījumā sniegtos ieteikumus «integrēs dzīvē».
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš pauda cerību, ka valstij izdosies «tautiešus vairāk aicināt un sagaidīt mājās».
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis interesējās, kuras partijas biedri visvairāk izbraukuši strādāt uz Īriju. Pētījuma autori norādīja, ka lielākā daļa Īrijā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nedomā piedalīties Saeimas vēlēšanās un saka, ka viņus neinteresē politiskie procesi.
Galvenais motīvs, lai Īrijā strādājošie atgrieztos dzimtenē, ir vēlme strādāt savai profesijai un izglītībai atbilstošu darbu, kā arī starta kapitāls, lai varētu sākt savu biznesu, secināja pētījuma autori.
Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieki devās uz Īriju, lai veiktu pētījumu par Latvijas darbaspēka kustību, noskaidrotu galvenos iemeslus un motivāciju. Pētnieki intervēja Īrijā strādājošos Latvijas iedzīvotājus, viņu darba devējus un vietējos īru strādniekus. Pētījuma autori intervēja arī Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc darba Īrijā atgriezušies dzimtenē. Veiktas arī ekspertu intervijas ar politikas veidotājiem un ierēdņiem Īrijā un Latvijā.
