Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja dr. Svetlana Rudņicka, kas kādam 48 gadus aknu audzēja pacientam veikusi šādu invazīvu procedūru, stāsta, ka atsevišķām audzēju lokalizācijām - aknu un resnās zarnas vēzim, var pielietot embolizāciju. Tā paredz pārtraukt asins plūsmu un barības vielu piegādi patoloģiskajam veidojumam, vienlaikus tajā nogādājot medikamentus, kas 4-8 nedēļu laikā pakāpeniski izdalās, radot audzēja audu nekrotizāciju jeb atmiršanu.
Rīgas Austrumu slimnīca ķīmijembolizācijas terapiju audzēja pacientu ārstēšanai uzsāka pirms četriem gadiem kā pirmā slimnīca Baltijas valstīs. Iepriekš šādas invazīvas procedūras veica, katetrus ievadot caur artērijām, bet tagad, strauji attīstoties tehnoloģijām, ir iespējams 40 mikronu lielās mikrosfēras ar medikamentiem audzēja skartajai vietai piegādāt pa kapilāriem - diametrā vismazākajiem asinsvadiem. Tas nodrošina, ka ķīmijterapijas medikamenti tiek nogādāti ļoti precīzi un tieši ļaundabīgajā veidojumā, neskarot veselos audus.
Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra «Latvijas Onkoloģijas centrs» Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļas ķirurgs Armands Sīviņš akcentē, ka ne vienmēr pacientiem ar primāru aknu audzēju vai resnās zarnas audzēja metastāzēm iespējams veikt operāciju. Turklāt jāņem vērā, ka pacientiem, veicot aknu daļas rezekciju, ir jāsaglabā vismaz 30-40% no orgāna.
