Latvijas diplomāti aktīvi strādā, lai mazinātu gaidāmo Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Baltkrieviju ietekmi uz Latvijas ekonomiku, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis.
ĀM: diplomāti aktīvi strādā, lai mazinātu sankciju pret Baltkrieviju ietekmi uz Latviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jāuzsver, ka ES neplāno īstenot visaptverošu tirdzniecības embargo pret Baltkrieviju. Arī iespējamais biznesmeņu loks, uz kuriem var tikt attiecinātas sankcijas, ir ierobežots - runa ir par dažiem Baltkrievijas režīmam pietuvinātiem biznesmeņiem un viņu kompānijām,» teica Sīlis.
Viņš minēja, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta sadarbības veidošanā ar Baltkrieviju, taču diemžēl Baltkrievija ir darījusi visu iespējamo, lai sabojātu attiecības ar ES. «Tās vienpusēji veiktie soļi ir veicinājuši attiecību pasliktināšanos. Ja Baltkrievija turpinās rīkoties tādā virzienā, tad tai būs jāuzņemas visa atbildība par politiskajām un ekonomiskajām sekām,» teica ĀM pārstāvis.
ĀM atkārtoti aicina Baltkrievijas valdību spert konstruktīvus soļus, kas ļautu ES atsākt dialogu, piemēram, sākumā būtiski būtu atbrīvot visus politiskos ieslodzītos.
LETA jau ziņoja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, šodien žurnālistiem atbildot uz jautājumu, cik samērīgs ir Latvijas diplomātu darbs, no vienas puses, aizstāvot mūsu valsts ekonomiku, un, no otras puses, iestājoties par cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, sacīja: «Mans uzskats ir, ka viņi [diplomāti] ir rīkojušies atbilstoši Latvijas interesēm.»
«EUobserver» vēsta, ka Brisele piedzīvo bezprecedenta lobēšanu Baltkrievijas labā un arī Latvija pievienojusies Baltkrievijas lobētāju rindām. Latvija kopā ar Slovēniju ir gatavas piekrist jaunām ES sankcijām, bet tikai tad, ja sankcijas netiks noteiktas pret vairākām ar režīmu saistītā miljardiera Vladimira Peftijeva kompānijām. Ja no jaunajām sankcijām tiks izslēgts Peftijevs un oligarhs Jurijs Čižs, citas ES valstis plāno Latvijai un Slovēnijai likt samaksāt politisko cenu. «Tām [Latvijai un Slovēnijai] būs publiski jāatbild par saviem lēmumiem,» sacījis kāds ES diplomāts.
Kā ziņots, 23.martā Briselē notiks ES ārlietu ministru sanāksme, kuras dienas kārtībā iekļauts jautājums arī par situāciju Baltkrievijā. Tajā Latviju pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP).
Lai lēmums par sankcijām tiktu pieņemts, nepieciešams kvalificētais balsu vairākums. Tā kā Latvijai ir četras no 345 balsīm, bet lēmuma bloķēšanai ir nepieciešama 91 balss, Latvijai vienai vai ar dažu valstu atbalstu nav iespējas šādu lēmumu bloķēt. Šādos gadījumos ir jāstrādā ar citām ES dalībvalstīm, lai panāktu kompromisu ar pēc iespējas lielāku Latvijas interešu iekļaušanu gala variantā.