«Plēsnieku un Ščerbatihu salīdzināt ir grūti un pat neiespējami. Viktors sportam atdeva lielāko daļu sava mūža, startējot no 11 gadu vecuma līdz 35 gadiem. Man bieži zvana cilvēki un jautā, vai mums vēl būs tāds svarcēlājs kā Viktors? Domāju, ka būs grūti atrast šādu cilvēku,» uzskata Andruškevičs.

«Protams, viņam liels palīgs bija mamma, kura jau bērnībā viņā saskatīja lielu atlētu,» uzsver treneris. «Viktors ļoti koncentrējās lielajām sacensībām. Pirms olimpiskajām spēlēm viņam vispār nekas vairs neeksistēja, viņš klausījās tikai trenerī.»

«Arī Artūrs ir labs sportists, kurš prot koncentrēties. Jauniešu līmenī viņam ir visi tituli, tagad sevi jāpierāda pieaugušo konkurencē. Ja salīdzinām abu rezultātus 20 gadu vecumā, tad Viktors šajā vecumā bija aptuveni šajā līmenī. Taču visi lielie panākumi nāca pēc tam. Arī Artūram lielie mači vēl ir priekšā. Uzskatu, ka viņa olimpiskās spēles būs 2016. gadā Riodežaneiro, kad viņam būs vairāk spēka, lai cīnītos ne tikai par sešinieku, bet arī par medaļu,» norāda Andruškevičs.  

«Viņam ir spēks un labs ātrums - tās īpašības, kas nepieciešamas svarcēlājam,» piebilst treneris. «Taču atkārtošu vēlreiz - Artūram ir tikai 20 gadi, visi lielie starti viņam vēl ir tikai priekšā.»