Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kā arī grozījumi kredītiestāžu likumā, kas veikti, pārņemot jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā.
Kā informē valdības pārstāve Elīna Neimane, grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz noteikt nodokļu administrācijai pienākumu nodrošināt arī tās rīcībā neesošas informācijas iegūšanu un sniegšanu citas ES dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja šī informācija ir nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzēja dalībvalstī.
Grozījumi arī paredz pienākumu nodokļu maksātājam iesniegt nodokļu administrācijai citas ES dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasīto informāciju, ja šī informācija ir paredzami svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām.
Likumā veiktie grozījumi paredz noteikt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērtējamo ziņu apjomu, kas ir jāiekļauj ES dalībvalsts kompetentai iestādei vai to valstu kompetentai iestādei, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisko līgumus, paredzami svarīgas informācijas pieprasījumā.
Grozījumi arī precizē nodokļa un valsts nodevas definīcijas, kā arī nosaka valsts nodevas atmaksas kārtību gadījumos, kad pieņemts negatīvs lēmums.
Savukārt grozījumi kredītiestāžu likumā paredz noteikt kredītiestādēm pienākumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, sniegt VID informāciju, kas ir paredzami svarīga Latvijas, citas ES vai otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām, saskaņā ar Latvijas un tieši piemērojamiem ES normatīvajiem aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, ar nosacījumu, ka attiecīgajā līgumā ir paredzēts paredzami svarīgas informācijas sniegšanas pienākums.
Grozījumi arī precizē Kredītiestāžu likumā šobrīd noteikto regulējumu, paredzot to attiecināt tikai uz pieprasījumiem saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, kuros nav paredzēta paredzami svarīgas informācijas sniegšana vai nav iekļauta īpaša atruna uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju.
Minētais regulējums pieļauj iespēju arī ES dalībvalstij pieprasīt informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.
