Aptur noteikumu virzību par aitu nehumānu kastrāciju un astu amputāciju

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: http://www.flickr.com/photos/jobim1983/

Apturēta ar aitu labturību saistīto strīdīgo noteikumu virzība, liecina valsts sekretāru sanāksmes darba kārtība.Šā gada 14.jūnija valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajam noteikumu projektam «Labturības prasības aitu turēšanai» ir noteikts virzības apturēšanas periods līdz 2012.gada 18.oktobrim.

Kā ziņots, Dzīvnieku aizsardzības organizācijas šonedēļ aicinājušas Zemkopības ministriju (ZM) pārskatīt gatavotos aitu labturības noteikumus, jo tie neesot humāni, tā kā atļauj jēru astu amputāciju un dzīvnieku kastrāciju ar gumijas gredzenu metodi.

Biedrības «Dzīvnieku drauga fonds» pārstāve Laura Karnīte iepriekš skaidroja, ka jēru kastrācija un astu amputācija ar gumijas gredzeniem ir viena no lētākajām, toties nežēlīgākajām metodēm. Maziem jēriem uz astes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni jeb žņaugi, tādā veidā apturot asinsriti. Traumētais orgāns četru nedēļu laikā nekrozes iznākumā atmirst un nokrīt.

«Latvijā aitu astu amputācija līdz šim bijusi aizliegta vispār un tās atļaušanu prasa aitkopji, kuri vēlas ar vienkāršāko paņēmienu atrisināt aitu kopšanas grūtības. Proti, ja garastaino šķirņu aitas netiek atbilstoši koptas, netīrajā vilnā zem astes var iemitināties parazīti, kas patiešām var dzīvniekiem nodarīt lielu kaitējumu,» norādīja Karnīte.

Tikmēr biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» vadītāja Daina Kairiša biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja, ka biedrība tomēr atbalsta minētos noteikumus.

«Noteikumi ir korekti un ir virzāmi uz valdību apstiprināšanai. Latvija ir ļoti piemērota aitkopībai, bet tikpat piemērota arī aitu slimību ierosinātāju attīstībai. Astu saīsināšana ir viens no galvenajiem aitu audzēšanas higiēnas nosacījumiem. Aitām garā aste ir mākslīgi selekcionēta, tā ir mazkustīga, smaga un netiek izmantota pat ne insektu atbaidīšanai. Tieši otrādi - suņu uzbrukumu gadījumos tās kļūst par primāro aitas saķeršanas vietu,» skaidroja Kariša.

Viņa arī norādīja, ka astu saīsināšanu Latvijā audzētajām aitām pagājušajā gadsimtā veiksmīgi tika pielietota visās šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās. To veica veterinārie darbinieki, zootehniķi vai aitkopēji ar tajā laikā pieejamiem instrumentiem. Savukārt patlaban aitu astu saīsināšana tiek veikta lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī tādās aitu audzēšanas tradīcijām bagātās valstīs kā ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē.

«Par pamatšķirni Latvijā ir uzskatāma Latvijas tumšgalve, kas ir vilnas-gaļas tipa garastu aitu šķirne. No šīs šķirnes aitu mātēm pakļaujošās krustošanas ceļā iegūst kvalitatīvus kaujamos jēru, kurus realizē vietējā un ārējā tirgū. Pieprasījums ir liels, tomēr arī prasības attiecībā uz kvalitāti augstas. Astu saīsināšana pielīdzināma nebūtiskam audu daudzuma zudumam. Aitu turēšanas vadlīnijās tādās valstīs kā Lielbritānija un Vācija jēriem astu saīsināšanu iesaka veikt līdz piektajai dzīves dienai. Šo manipulāciju veic paši aitkopēji,» norādīja eksperte.

Savukārt ZM pārstāvji portālam «Nozare.lv» norādīja, ka noteikumu projekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar citu dalībvalstu dzīvnieku labturības ekspertiem un tikšot izmantota pārbaudīta prakse.

Situācija ES dalībvalstīs ir dažāda. Ir valstis, kurās ir aizliegta jēru astu amputācija, - Somija, Nīderlande, Slovēnija. Ir valstis, piemēram, Beļģija un Francija, kurās jēru astu amputāciju veic tikai ķirurģiski. Tāpat ir valstis, kurās jēru astu amputāciju veic apmācītas personas, izmantojot gumijas gredzenus, - tā notiek Lielbritānijā, Šveicē, Vācijā.

«Pieļaujot jēru astu amputāciju, tiek izmantota citās valstīs esoša prakse, kas mazina administratīvo un finansiālo slogu Latvijas aitkopjiem,» norādīja ministrijā.

Jaunie noteikumi noteiks vispārīgās labturības prasības aitu turēšanai, prasības aitu mītnēm un turēšanas vietām, kā arī aitkopja kompetences jomas.

Paredzēts noteikt neārstniecisko operāciju veidus, ko pieļauts veikt aitām, tostarp jēru astu amputāciju un kastrāciju. Noteikumu projekts paredz iespēju nepieciešamības gadījumos, izvērtējot ganāmpulka veselības stāvokli un turēšanas apstākļus, veikt jēru astu daļēju amputāciju, nosakot, ka jēru astu saīsināšanu līdz astoņu dienu vecumam var veikt arī veterinārārsta apmācīta persona, izmantojot gumijas gredzenus. Pēc astoņu dienu vecuma to var veikt tikai veterinārārsts, lietojot anestēziju un pretsāpju līdzekļus.

Ministru kabineta noteikumu projekts tika izsludināts 14.jūnija valsts sekretāru sanāksmē kā tehniskais projekts, jo to nepieciešams nosūtīt saskaņošanai Eiropas Komisijai, norādīja ZM.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu