Sabiedrībā valdošā nestabilitāte, krīzes radītā neziņa par nākotni, ekonomiskās grūtības – diemžēl visi šie apstākļi, lai kā negribētos atzīt, pasliktina arī sieviešu reproduktīvo veselību. Arvien biežāk uz konsultācijām ierodas sievietes, kurām tiek konstatētas pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas potenciāli var izraisīt tādu bīstamu slimību kā dzemdes kakla vēzi.
Mazāk apmeklē ārstu
Negribu biedēt, taču pieļauju, ka patiesā aina par dzemdes kakla vēža izplatību varētu atšķirties no oficiālās statistikas. Savus vērojumus par dzemdes kakla vēzi esmu izdarījusi, praktizējot privātpraksē Rīgā, kur sievietēm ginekologa pieejamība ir labāka nekā lauku rajonos. Līdz ar to atklāts ir jautājums – cik daudz Latvijā ir sieviešu, kuras pēdējo gadu laikā nav apmeklējušas ginekologu un kurām dzemdes kakla izmaiņas vai vēzis joprojām nav atklāts? Risku palielina arī tas, ka pēdējā laikā, acīmredzami materiālu apsvērumu dēļ, ginekoloģijā krītas kopējais apmeklējumu skaits. Samazinājies ir arī pacientu skaits ar darba devēja gādātām veselības apdrošināšanas polisēm, kas nozīmē, ka daudzas sievietes retāk pārbauda savu veselību.
Statistika liecina, ka biežāk ar dzemdes kakla vēzi sastopas sievietes pēc 40 gadu vecuma , un tā tas ir arī manā praksē. Taču arī statistika mainās, un dati liecina, ka pēdējā laikā dzemdes kakla vēzis skar arvien jaunākas pacientes. Nesen šī diagnoze Latvijā noteikta pat 18 gadus jaunai meitenei.
Kāpēc to visu stāstu? Jo šajā nepatīkamajā informācijā ir arī laba ziņa, kas jāzina ikvienai sievietei – jo agrāk dzemdes kakla izmaiņas jeb cervikālā intraepiteliālā neoplāzija (CIN) tiek konstatētas, jo vieglāk tā padodas ārstēšanai un ir mazāk traumējoša sievietei.
Viens no vieglākajiem veidiem, kā noskaidrot, vai sievieti neapdraud dzemdes kakla vēzis, ir regulāra ginekoloģisko analīžu veikšana. Priecē fakts, ka pēdējā laikā arvien vairāk sieviešu pie ginekologa ierodas ar valsts organizētā skrīninga uzaicinājumu veikt onkocitoloģisko uztriepi. Diemžēl neinformētība par to, ka šādas pārbaudes jāveic regulāri katru gadu, ir visai liela. Nereti sievietes nemaz nezina, ka ārsti viņām šādas pārbaudes regulārajās vizītēs veikuši arī agrāk un uzaicinājums uz skrīningu nav nekas kardināli jauns. Vai nu agrāk nav pastāstīts, ko un kādas manipulācijas ārsts ir veicis un kādi ir rezultāti, vai arī sieviete nav sadzirdējusi un izpratusi ārsta teikto. Tas raisa pārdomas, ka arī no ārstu puses skaidrojumam par dzemdes kakla vēža profilaksi jeb regulāro skrīningu vajadzētu būt pamatīgākam, izgaismojot visus neskaidros aspektus.
Ārsti nevakcinē vēzi
Otrs ļoti būtisks dzemdes kakla vēža profilakses pasākums, par ko sievietes noteikti būtu jāinformē plašāk, ir arī Latvijā jau vairākus gadus pieejamā vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu (HPV). Pagājušā gada septembrī valsts vakcinācijas kalendāra ietvaros tika uzsākta 12 gadus veco meiteņu vakcinācija pret šo vīrusu, bet pēc šī vecuma vakcīna ir pieejama par maksu.
Latvijas Infektoloģijas centra dati liecina, ka līdz šim vakcinācija aptvērusi 63% no attiecīgā vecuma meiteņu skaita. Šis rādītājs nav slikts, ja ņem vērā, ka vakcinācija uzsākta tikai pirms nepilna gada. Jāsaprot, ka 100% vakcinācijas aptveri tādā „supermītu” zemē kā Latvija neizdosies panākt nekad, jo pret vakcināciju valda ļoti daudz aizspriedumu. Cilvēki netic vakcinācijas nozīmei veselības saglabāšanā. Vakcinācija daudziem raisa šausmas, turklāt mīti pastāv ne tikai sabiedrībā, bet arī pašu ārstu vidū. Gana daudz ir mediķu, kuri pret vakcināciju, īpaši jaunajām vakcīnām, izturas ļoti rezervēti, lai neteiktu – klaji noraidoši. Nevakcinēties skaitās supermoderni, bet šī viedokļa aizstāvji nedomā, cik nopietnas tam var būt sekas un, ka atrunājot sievieti no vakcinācijas, viņai tiek atņemtas iespējas tikt pasargātai no saslimšanas.
Arī saistībā ar vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu nākas dzirdēt visneiedomājamākās aplamības. Piemēram, ka cilvēkam ar šo vakcīnu tiek injicētas vēža šūnas... Ka vakcīna tiek ievadīta nevis augšdelma muskulī, bet gan dzemdes kaklā...Tāds totāls analfabētisms, kur ārstiem paveras ļoti plašs darba lauks skaidrošanas jomā.
Kaut gan faktiski cilvēka papilomas vīrusa vakcīnas darbības princips ir tāds pats kā jebkurai vakcīnai - pēc vakcinācijas sievietes imūnsistēma atpazīst «uzbrūkošos» vīrusus un izstrādā antivielas, kas cenšas tos iznīcināt vai padarīt nekaitīgus. Jāatgādina, ka atklājums par HPV vīrusa onkogēno tipu saistību ar dzemdes kakla vēzi 2008. gadā tika novērtēts ar Nobela prēmiju, un Nobela prēmijas nevienam par velti nepiešķir. Būtu absurdi domāt, ka zinātnieku mērķis, izgudrojot vakcīnu, ir kaitēt sieviešu veselībai.
Inficēties var jebkurā dzīves posmā
Domājot par meitu vakcināciju, daudzas sievietes apsver iespējamos inficēšanās riskus un varbūt prāto, ka tas nemaz nav tik augsts. Patiesībā ar cilvēka papilomas vīrusu dzīves laikā, pašām nezinot, inficējas 80% sieviešu, no tiem 50% gadījumu inficēšanās notiek tieši ar onkogēnajiem HPV tipiem, kas izraisa vēzi. Ne vienmēr gan inficēšanās ar onkogēnajiemvīrusa tipiem automātiski nozīmē vēzi – viss atkarīgs no organisma aizsargspējām un izstrādātā antivielu līmeņa. Tomēr vakcinācija noteikti ir labākā izvēle, kas būtiski samazina saslimstības risku.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija atbalsta Eiropas praksi vakcinēt meitenes 12 – 15 gadu vecumā pirms dzimumdzīves uzsākšanas, kad organisms, visticamāk, nav saskāries ar cilvēka papilomas vīrusu. Ņemot vērā, ka imūnsistēmas aktivitātes ir visaugstākā vecumā no 10 – 26 gadiem un arī augstākā onkogēnā HPV sastopamība ir sievietēm līdz 25 gadu vecumam, otra grupa vakcinācijai ir jaunas sievietes līdz 26 gadiem.
Būtiski pret papilomas vīrusa infekciju ir vakcinēties tām sievietēm, kurām bijušas un izārstētas dzemdes kakla šūnu izmaiņas – sākotnēja infekcija nepasargā no atkārtotas inficēšanās, jo tā neveido pietiekami augstu antivielu līmeni, līdz ar to sieviete savas dzīves laikā var inficēties vairakkārt. Turklāt, ja jau reiz viņas organisms nav spējis ar infekciju tikt galā, pastāv lielāks risks, ka tas tā var notikt atkal – it īpaši ņemot vērā faktu, ka, visticamāk, šis vīruss cirkulē viņas partnerattiecībās.