Valsts ir ilgtermiņa projekts - ar virsotnēm, bedrēm un atkal virsotnēm, tā ekumēniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā par Latvijas Republikas proklamēšanas 94.gadadienai sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Arhibīskaps Latvijas veiksmes stāstu salīdzina ar «brokastīm ar olu un bekonu» (180)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šī ir priecīga, patriotiska diena. Ne tādēļ, ka svētkos uzliekam rozā brilles, bet tādēļ, ka valsts ir ilgtermiņa projekts, uz ko jāraugās kopumā, ne stopkadrā,» sacīja Vanags. «Valstis pastāv simtiem gadu, piedzīvo arī mēri, karu un iznīcību tā, ka nedzird vairs ne gaili dziedam, ne suni rejam. Un kad tas notiek, ir grūti saskatīt kautko labu. Kad tas brīdis vēsturē ir pagājis, tā pati valsts joprojām ir savas nācijas dzimtene un mājas, un vislielākajos posta brīžos tajā ir potenciāls augšām celties, lai būtu par dzimtajām mājām. Mēs esam izredzēti starp tautām, ka mums ir sava valsts,» sacīja arhibīskaps.
Vanags norādīja, ka šodien Latvija tiek saukta par Eiropas veiksmes stāstu un Latvijas ekonomika ir visstraujāk augošā Eiropas Savienībā, bet Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) «slavē pasaulē un viņš dod padomus citu valstu vadītājiem». To esot prieks dzirdēt, un ne jau tikai nacionālās pašapziņas dēļ, kā par sporta panākumiem. «Visvairāk prieks ir par cerību, ka ļaunākais ir aiz muguras, ka bija vērts, ka ceļš atkal sāk iet uz augšu,» sacīja arhibīskaps.
Premjeru Dombrovski Vanagas salīdzināja ar 3.gadsimta diakonu svēto Lavrenci, kura vārds latīņu valodā nozīmējot Lauriem vainagotais. «Kad imperatora Valeriāna kristiešu vajāšanas laikā Romas prefekts pieprasīja Lavrencim atdot baznīcas dārgumus, tas augstā ierēdņa priekšā esot atvedis nabagus, slimus, aklus un kroplus, sakot «Lūk, te būs! Viņi ir mūsu dārgums,»» skaidroja garīdznieks. Savukārt Latvijas veiksmes stāstu arhibīskaps salīdzināja ar brokastīm ar olu un bekonu - «vista tām dod zināmu ieguldījumu, bet cūkai tās maksā miesu un asinis burtiskā nozīmē».
«Valsts vadītāji Latvijas panākumos ir ieguldījuši savas zināšanas, apņēmību, darbu, bet uz sava skausta to iznesa tauta, reizēm ar izmisumu, reizēm ar asarām un asins sviedriem. Tauta, kam nav ne zelta, ne sudraba, bet kas deva savu izpratni un nenogurstošu pacietību - unikālu visā Eiropā. Bez tās arī visprātīgākā valdīšana ātri atdurtos sienā,» sacīja Vanags, uzsverot, ka arī tautai pienākās starptautiskās uzslavas un atzinības.
Garīdznieks arī norādīja, ka tautas pacietību nedrīkstētu pārprast vai izmantot, jo «tautas pacietība nav brokastīm kaujams bekons». «Kā leģendā par svēto Lavrenci saka gudrs vadītājs: «Lūk, kur ir valsts dārgums - tās ļaudis, tās tauta!». Cilvēki bez zelta un sudraba, bet ar sūru patriotismu, kuri tie dod, lai Latvija izturētu un celtos. Ar dārgumiem apietas ar cieņu un saudzīgi, lai tos nesalauztu,» sacīja Vanags.