Arhitekts: Patlaban ir īstais brīdis plānot

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, saka arhitekts Andris Kronbergs intervijā laikraksta «Dienas bizness» žurnālā «Saldo».

Viņš uzskata, ka Rīgā jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. «Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem,» uzskata Kronbergs.

Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Kronbergs uzskata, ka patlaban arhitekti un pilsētplānotāji ir daudz gatavāki laikam, kad būvniecība atkal atdzīvosies, lai nepieļautu agrākās kļūdas. «Varbūt mēs pa šo laiku vēl neesam paspējuši izdarīt visu mājas darbu, kas mums būtu bijis jāizdara - mēs ļoti varējām ļoti daudzas lietas pārdomāt, strādājot tieši intelektuālajā procesa daļā, nevis fiziskajā. Tomēr kaut ko mēs esam darījuši, vismaz Rīgas pilsētā. Arī citur ir vairāki plānojumi,» stāsta Kronbergs.

Tie, kas naudu būs ielikuši plānošanā, nevis steidzīgā būvēšanā, būs ieguvēji. Viņi būs gatavāki nākamajam augšupejas vilnim, viņi neizdarīs kļūdas, jo viņi būs izdomājuši, uzskata Kronbergs. «Domāšana relatīvi maksā lētāk nekā būvēšana. Būvēšana maksā 90%, domāšana - 10% no kopējām projekta izmaksām, un 10% ir tie, kurus šodien varēja atrast un lietot, lai tad, kad nāks pārējie 90%, mēs būtu gatavi pareizā vietā iemūrēt ķieģeli,» norāda Kronbergs.

Arhitekts uzskata, ka agrākajos gados steiga, kas bija vajadzīga naudai, lai tā kaut kur nosēstos, deformēja plānošanu. «Tagad arī dažos attīstības plānos redzam dīvainas lietas: plānu ir ietekmējis ekonomiskais spiediens. Ar karstām galvām plānot pilsētu ir ļoti riskanti,» uzsver Kronbergs.

Viņš piebilst, ka Rīgas attīstības plāns patlaban tiek pārveidots, centra daļa ir atvērta, tiek iesniegti jauni priekšlikumi. «Plāns visu laiku atjaunojas un optimizējas, un es ļoti ceru, ka tas optimizējas sabiedrības kopīgo interešu virzienā,» saka Kronbergs.

Viņaprāt, situācija, kad nav vairs straujās izaugsmes, prasa korekcijas arī attīstības plānā. «Šo plānu mērķis ir izpētīt iespējas un radīt noteikumus, lai mums nebūtu vesels puduris debesskrāpju, kas pēkšņi gāztos uz Rīgu. Ja, piemēram, būtu desmit investori ar 50 stāvu mājām un mēs viņiem nevarēsim pateikt, kur būvēt, viņi spiedīsies centrā un sabojās Rīgas vēsturisko centru, jo visvairāk cilvēki grib būvēt centrā,» skaidro Kronbergs.

Arhitekts sagaida, ka Rīgā būs mērķtiecīga attīstības programma vismaz 40 līdz 50 gadiem. «Ticu, ka ir iespējams, ka straujās programmas pārvērtīsies par ilglaicīgām programmām, kas nevar mainīties līdz ar politiskajiem spēkiem. Protams, mums jāuzbūvē vēl kādi tilti, jo Daugavai vajadzīgi šķērsojumi. Nevar kampaņveidīgi raustīties un būvēt kaut kādus tiltus tāpēc, ka ir jāapgūst nauda. Tilti jābūvē tādā secībā, kādā tie ir svarīgi pilsētai, nevis tādā secībā, kādā ir svarīgi apgūt līdzekļus,» uzsver Kronbergs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu