Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai LETA sacīja, ka šajā ekonomiskajā situācijā Īrijā viesstrādnieki skatās pēc labākām darba iespējām dzimtenē vai citās ārvalstīs. Latvijas valstspiederīgie arī interesējas par darba piedāvājumiem gan Latvijā, gan citās valstīs, piemēram, Kanādā, ASV, Vācijā un Šveicē.
Vienlaikus ĀM norāda, ka reālo situāciju, cik tautiešu šobrīd turpina uzturēties Īrijā un cik atstājuši šo valstu, lai atgrieztos dzimtenē vai dotos peļņā uz citām valstīm, varēs redzēt šī gada martā, kad Īrijā tiks publicēti pagājušā gada aprīlī notikušās tautas skaitīšanas rezultāti.
Īrijas ekonomiskā situācija patlaban ir ļoti sarežģīta, proti, valstij ir lieli parādi un valdība turpina aizņemties vidēji vismaz 1,2 miljardu eiro (0,84 miljardi latu) mēnesī, lai segtu ikmēneša izdevumus. Lai izpildītu starptautisko aizdevēju nosacījumus, nākamajos gados Īrijai būs jāpalielina valsts ieņēmumus un jāsamazina izdevumus par aptuveni 15 miljardiem eiro (10,54 miljardiem latu).
Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis turpinās pieaugt - īpaši ilgtermiņa bezdarbs, kā arī palielināsies emigrācijas apjomi. Īrijā ir 443 200 bezdarbnieki jeb 14,3% liels bezdarbs. No 2010.gada aprīļa līdz 2011.gada aprīlim emigrēja 76 400 iedzīvotāji, kas ir par 16,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā.
Iepriekš arī Īrijas laikraksts «Irish Independent» vēstīja, ka ieilgušās Īrijas ekonomiskās krīzes dēļ tūkstošiem austrumeiropiešu viesstrādnieku sākuši posties mājup. «Viņi ieradās darba un labākas dzīves meklējums, bet priekš desmitiem tūkstošu «jauno īru» «ķeltu tīģera» sapnis ir miris,» rakstīja avīze.
LETA jau ziņoja, ka Īrijā jau ceturto gadu pēc kārtas samazinās iebraucēju skaits no Latvijas. Pagājušā gadā Īrijā reģistrējušies 2195 iebraucēji no Latvijas, liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas apkopotie dati.
