Šī vasara Norvēģijā - līdzīgi kā citviet Skandināvijā un arī Baltijas valstīs - bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Lai gan laikapstākļus ietekmē daudz dažādu faktoru, viens no galvenajiem sliktās vasaras iemesliem varētu būt strauji sarūkošās ledāju platības Arktikā, vēsta Norvēģijas Meteoroloģijas institūts.
Norvēģijā pēdējos gados bijušas samērā sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Iespējams, ka arvien mazākais ledus daudzums Arktikā ir ietekmējis procesus atmosfērā, it īpaši anticiklonu un ciklonu veidošanos un pārvietošanos. Cikloni vasarās gādā par mākoņainu un vēsu laiku, savukārt ziemās tie nes siltāku gaisu. Anticiklons nozīmē saulainu un siltu laiku vasarā, bet aukstu laiku ziemā.
Zinātnieku vidū pagaidām nav vienprātības par klimata izmaiņām, un pētījumi turpinās. Tomēr jau tagad ar lielu pārliecību var apgalvot, ka ledāju izzušana tā vai citādi ietekmē laikapstākļus ne tikai Arktikā, bet arī vidējā platuma grādos.
Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā patlaban ir mazākais novērojumu vēsturē. Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, 29.augustā saruka līdz 3,86 miljoniem kvadrātkilometru. Iepriekšējais zemākais rādītājs bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī.
Kā ziņots iepriekš, zinātnieki no Kornela universitātes nonākuši pie slēdziena, ka ledus un sniega trūkums Arktikā nozīmē to, ka okeāns uzkrāj vairāk siltuma, kas ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējā platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.
