Asanžs: internets kļuvis par novērošanas mašīnu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/AP

Pretrunīgi vērtētā tīmekļa medija «WikiLeaks» dibinātājs Džūljens Asanžs pirmdien uzrunā žurnālistiem veltīja asu kritiku tradicionālajiem medijiem, ASV un bankām, kā arī internetam.

Asanžs Honkongā notiekošā foruma dalībniekus uzrunāja ar videotranslācijas starpniecību no Lielbritānijas, kur viņam noteikts mājas arests.

«WikiLeaks» vadītājs aizstāvēja tiesības dēvēt sevi par žurnālistu un atklāja, ka viņa izveidotā organizācija cīnīsies, lai internets nekļūtu par novērošanas ieroci valdību un korporāciju rokās.

Globālais tīmeklis, viņaprāt, kļuvis «par nozīmīgāko novērošanas mašīnu, kādu vien esam pieredzējuši», norādot uz lielo informācijas gūzmu, ko cilvēki par sevi atklāj internetā, apgalvoja Asanžs. «Šis nebūt nav atklātības laikmets (..), slepenas informācijas ir vairāk nekā iepriekš.»

Lai gan informācijas plūsma notiek, no valdībām un citām ietekmīgām organizācijām informācija atklātībā nenonāk, sacīja aktīvists.

«Es to redzu kā mūsu lielo cīņu. Tehnoloģijas dod, un tehnoloģijas arī ņem,» viņš piebilda.

40 minūšu garajā uzrunā bijušais hakeris kritizēja žurnālistus un tradicionālos medijus, ka tie kļuvuši pārāk maigi pret ietekmīgajām un slepenajām organizācijām, kuras tiem būtu jāatmasko.

Viņš arī pauda nopēlumu kredītkaršu uzņēmumiem, tostarp «Visa» un «Mastercard», ka tie pārtraukuši pieņemt «WikiLeaks» atbalstītāju ziedojumus.

«Jautājumi, kas būtu jālemj atklātā tiesā, tiek izlemti Vašingtonā,» sacīja Asanžs.

Jau vairākkārt ziņots, ka Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā pērn decembrī, pamatojoties uz divu Zviedrijas pilsoņu sūdzībām par seksuālu uzbrukumu. Pats Asanžs šīs apsūdzības noraida.

Viņš atzinis, ka visvairāk baidās no izdošanas ASV, kur, pēc Asanža advokātu domām, viņu varētu ievietot bēdīgi slavenajā Gvantanamo bāzē saistībā ar atklātībai nodotajiem neskaitāmajiem Savienoto Valstu slepenajiem dokumentiem, tostarp ap ceturtdaļmiljonu diplomātisko telegrammu un tūkstošiem slepenu dokumentu par kariem Afganistānā un Irākā.

Asanžs tiek vērtēts pretrunīgi - ASV viceprezidents Džo Baidens viņu nosaucis par «augsto tehnoloģiju teroristu», savukārt Asanža atbalstītāji nominējuši viņu Nobela Miera prēmijai.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu