Pašlaik galvenais ir atsākt konstruktīvu dialogu ar Latviju par kompensāciju piešķiršanu holokaustā cietušajiem, bet konkrētus priekšlikumus šajā jautājumā izteikt pēc rūpīga izvērtējuma.
ASV īpašais sūtnis: Latvijai nav jāsasteidz priekšlikumi par kompensācijām ebrejiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā otrdien pēc tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisiju žurnālistiem sacīja ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons.
Viņš uzsvēra, ka šo jautājumu nav vajadzības skatīt sasteigti un pašlaik nav runa par konkrētiem priekšlikumiem vai uzdevumiem par kompensāciju un īpašumu atdošanas apmēriem. Viņš arī nav ieradies Latvijā sniegt konkrētus padomus, bet gan rosināt atsākt sarunas par šo tēmu.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš arī teica, ka jautājums par holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu ir risināms šā Saeimas sasaukuma laikā un diskutējams sadarbībā ar juristiem un Ministru kabineta locekļiem.
«Par šā jautājuma vēsturisko un morāles pusi mēs esam vienisprātis, bet problēma ir šā jautājuma juridiskā puse. Es aicinātu šo jautājumu nevienkāršot un ļaut pie tā piestrādāt,» sacīja Kalniņš.
Viņš arī atkārtoti norādīja - lai gan 9.Saeima šo jautājumu jau ir vētījusi un noraidījusi kompensāciju maksājumus, pašlaik Saeimas sastāvs ir krietni citāds un diskusijas par šo jautājumu var risināties atšķirīgi.
Komisijas sēdē, kas notika bez mediju klātbūtnes, Deividsons izklāstījis vēsturisko situāciju par to, ka holokaustā izdzīvojušajiem ebrejiem, kuri savulaik dzīvojuši Latvijā, pienākas atgūt savulaik atsavinātos īpašumus. Šajā jautājumā ir izvirzāmi trīs būtiski aspekti - morālais, vēsturiskais un juridiskais. Par holokausta izvērtējumu no morālā un vēsturiskā faktora Latvijas darbība ir atzīstama, taču šis jautājums risināms no juridiskā viedokļa.
Viņš arī norādīja, ka līdzīga situācija ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un citviet Eiropā. Viņaprāt, šis jautājums vērtējams arī no cilvēktiesību viedokļa.
Deividsons uzsvēra, ka Latvijai, īpaši esošajos apstākļos, neviens neuzspiež nekavējoties veikt milzu maksājumu no valsts budžeta, bet runa ir arī par savulaik ebrejiem piederējušo īpašumu atdošanu viņu ģimeņu īpašumā. Taču ir saprotams, ka to nav viegli izdarīt, ņemot vērā, piemēram, to, ka lielu daļu šo māju un zemes gabalu gadu desmitiem ilgi apsaimnieko citi cilvēki, kuriem šos īpašumus nevar vienkārši atsavināt.
Savukārt Kalniņš piebilda, ka Latvijas puses uzdevums ir šo jautājumu izvērtēt no praktiskā un juridiskā viedokļa. Tāpat viņš atzina, ka šis ir ļoti emocionāls un daudzējādi interpretējams jautājums, jo tāpēc etnisku apsvērumu dēļ sabiedrībā var saasināties diskusijas un attiecības, kas nebūtu vēlams, jo šis pamatā ir morāla satura jautājums.
Komisijas sēdē ASV īpašajam sūtnim izklāstīts, ka Latvijas 20.gadsimta vēstures traģiskajās lappusēs savus īpašumus zaudējuši arī daudzi citi Latvijas pamatiedzīvotāji - latvieši un citu tautību pārstāvji - un tas ir jāskata līdzsvarā ar holokausta upuriem. Tomēr par to Deividsons nav varējis īpaši izteikties, jo tas nav viņa kompetences ietvaros. «Protams, te nav runa tikai par ebrejiem. Mēs varam skatīties arī uz citām kopienām un tautībām. Problēma ir, ka Latvijā ir tik raiba sabiedrība, kas radījusi lielus sarežģījumus, juridiskus un morālus. Tāpēc šajā brīdī nav atbildes, kā mēs šo jautājumu atrisināsim. Mans mērķis šajā brīdī ir apņemties šo jautājumu vismaz taisnīgi apskatīt. Ceru, ka sabiedrībā būs nosvērts un nopietns dialogs,» teica Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.
Jau vēstīts, ka Deividsonam vizītes laikā Latvijā otrdien paredzētas tikšanās arī ar premjeru Valdi Dombrovski (V), tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu (V), bet trešdien viņš dosies uz Ārlietu ministriju
2006.gadā valdībā tika sagatavots likumprojekts, kas Latvijas valsts ebreju kopienai paredzēja izmaksāt 32 miljonus latu, taču toreiz Saeima to noraidīja.