Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) operatīvās epidemioloģiskās uzraudzības jaunākie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ir ievērojami palielinājies ar A hepatītu saslimušo skaits, portālu «Apollo» informēja SVA.
Atkal palielinās saslimstība ar A hepatītu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja pagājušā gadā pēdējās divās nedēļās reģistrēti attiecīgi 54 un 42 jaunatklātie A hepatīta gadījumi, tad pagājušās nedēļas laikā ziņots par 98 saslimšanas gadījumiem, kad ārstiem radušās aizdomas par A hepatītu.
Kopumā trīs nedēļu laikā reģistrēti 194 A hepatīta gadījumi, tostarp Rīgā 114 gadījumi, Rīgas rajonā 15 gadījumi un Ogres rajonā 10 gadījumi. Saslimšana ar A hepatītu reģistrēta vēl 20 Latvijas rajonos – katrā aptuveni pa 1- 6 gadījumiem.
Parasti A hepatīts norit vieglā un vidēji smagā formā, taču SVA speciālisti atgādina, ka šī slimība var noritēt ar sarežģījumiem, pat beigties letāli tiem cilvēkiem, kuriem ir citas veselības problēmas - hroniskas aknu slimības, tai skaitā B un C hepatīta vīrusa nēsātājiem, alkohola un narkotiku atkarīgajām personām, kā arī cilvēkiem, kam ir citas hroniskas slimības, kas novājina imunitāti, piemēram, HIV/AIDS slimniekiem.
Visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā vai ar sadzīves priekšmetiem, kā arī dzerot ūdeni vai lietojot uzturā inficētus produktus, dzimumakta laikā ar inficēto personu, peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.
Pirmie slimības simptomiem var parādīties 15 līdz 50 dienas pēc inficēšanās. Pirmsdzeltes periods ilgst no 3 līdz 7 dienām, kad pacientam ir slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē. Bieži vien A hepatīts atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa zarna trakta darbības traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Pēc dažām dienām acu āboli un āda paliek dzelteni. Dzeltes periods ilgst līdz divām nedēļām. Dzelte var arī neveidoties, sevišķi maziem bērniem. Nereti infekcija norit bez simptomiem, tomēr šādos gadījumos no epidemioloģiskā viedokļa inficētās personas ir tikpat bīstamas (vai pat bīstamākas) kā gadījumos ar tipisku slimības gaitu, jo turpina strādāt vai apmeklēt izglītības iestādes.