Atsevišķos Krievijas medijos skaļi virsraksti par 16.martu Latvijā (54)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

Rietumvalstu prese leģionāru piemiņas dienai Latvijā īpaši lielu uzmanību nav pievērsusi, un skaļāki virsraksti redzami vien atsevišķos Krievijas izdevumos.

Ārvalstu lielās ziņu aģentūras vēsta par faktu, ka Rīgā norisinājies nacistiskās Vācijas pusē pret padomju spēkiem karojušo leģionāru piemiņas gājiens un daži nelieli protesti pret to, norādot, ka abu pušu mītiņotājus uzraudzījis liels skaits policistu.

Gan Rietumu, gan Krievijas preses uzmanības lokā nonācis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), kurš par piedalīšanos gājienā zaudējis savu ministra krēslu.

Nedēļas nogalē Rīgu apmeklējis arī Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs, kurš aģentūrai AFP norādīja, ka «daudzi cilvēki, kas Baltija cīnījās pret komunismu, arī nogalināja ebrejus. Šajā ziņā viņiem nevajadzētu kļūt par jaunās demokrātiskās Latvijas varoņiem».

Lielākās aģentūras, kā AFP un «Reuters», arī plaši skaidrojušas Latvijas leģionāru vēsturi.

Krievijas medijos vairāk vēstīts par tā dēvēto antifašistu aktivitātēm, kaut arī atsevišķi preses izdevumi izmantojuši skaļus virsrakstus, kā «Latvijā maršē esesieši».

Par leģionāru piemiņas dienas pasākumiem Latvijā vēsta arī daži Izraēlas mediji, kopumā pārpublicējot ziņu aģentūru AP, AFP vai «Reuters» lakoniskos aprakstus.

Vienīgi Izraēlas medijs «Arutz Sheva», kā absolūtais vairākums lasītāju ir krievvalodīgie Izraēlas iedzīvotāji, fona tekstā nepatiesi apgalvojot, ka Latvijas prezidents Andris Bērziņš pagājušā gadā atteicies kopā ar Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu apmeklēt Rumbulas memoriālu.

Pirms Peresa paredzētās vizītes pagājušā gadā Izraēlas laikraksts «Haaretz» ziņoja, ka Bērziņš nacionālu un politisku apsvērumu dēļ cenšoties izvairīties no Rumbulas memoriāla kopīgas apmeklēšanas ar Izraēlas prezidentu.

Laikraksts savā publikācijā atsaucās uz avotiem Izraēlas vēstniecībā Latvijā un Izraēlas valdībā.

Izraēlas vēstniecība Latvijā pēc publikācijas norādīja, ka vēstniece Hagita Ben-Jākova nav sniegusi nekādu informāciju «Haaretz» laikrakstam par Rumbulas memoriāla apmeklēšanas jautājumu.

Arī Latvijas prezidenta birojs toreiz noliedza Izraēlas presē ziņoto, uzsverot, ka Latvijas prezidenta darba kārtībā ir ieļauta dalība piemiņas pasākumā Rumbulas memoriālā un nevienu brīdi Bērziņš nav izrādījis noraidošu attieksmi pret iespēju pavadīt ārvalstu viesi uz memoriālu.

Kā ziņots, Latvijas oficiālā pozīcija latviešu leģiona vērtējumā balstīta uz 1950.gada 12.septembra ASV Pārvietoto personu komisijas secinājumu. «Baltijas ieroču SS vienības to mērķu, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību,» pausts šajā secinājumā.

Komentāri (54)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu