«Tagad, kopš Īrijā ir daudz austrumeiropiešu, situācija ir mainījusies. Bet, salīdzinot ar Latviju, tomēr jūtama liela atšķirība, ko izskaidroju ar ilgo kristietības pieredzi un tradīcijām. Sabiedrībā ir daudz augstāka morāle nekā Latvijā, sākot ar elementāru pieklājību uz ielas, braukšanas stilu, nezagšanu, nemelošanu un beidzot ar to, ka iestāžu uzticēšanās cilvēkam ir daudz lielāka,» saka Druvietis.
Viņš atzīst - ir dzirdēti stāsti par to, kā bija agrāk, pirms lielā austrumeiropiešu pieplūduma – cilvēks esot pazaudējis 60 eiro vērtu vilciena biļeti, aizgājis uz kasi, un viņam bez maksas izsniegta jauna biļete, jo viņš taču nemelos...
«Protams, guvuši rūgtu pieredzi, īri daudz vairāk sāk pētīt, vai tiešām ir tā, kā cilvēks stāsta,» stāsta Druvietis.
Viņš atzīst, ka no Īrijas latvieši dodas uz Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi vai ASV.
Druvietis saka, ka latviešu attieksmē pret Latviju «vidējo aritmētisko vērtējumu» izvelkot, iznāktu tā: Īrijā klājas labi, bet, ja Latvijā varētu nopelnīt algu, ar ko uzturēt ģimeni un atmaksāt kredītus, tad labprātāk dzīvotu Latvijā.
Atbildes svārstoties no galēji dusmīgām «Uz to zagļu zemi es pat ciemos vairs nebraukšu!» beidzot ar skumjām «Man vai asaras līst un sāp sirds, ka nevaru būt savā tēvzemē, bet ekonomiski nevaru atļauties tagad atgriezties».
