Automašīnu tirdzniecībā pirmais atdzīvojies luksusa auto segments

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/«Scanpix»

Automašīnu tirdzniecībā pirmais atdzīvojies luksusa auto segments, trešdien «SEB līzinga» rīkotajā preses konferencē norādīja Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Kulbergs sacīja, ka, lai arī Latvija pēdējos gados piedzīvojusi smagu krīzi, Latvijas autovadītāji uz lētākiem auto nav pārsēdušies, taču ievērojami samazinājies automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.

«Vidējais iedzīvotāju slānis krīzes laikā tika iznīcināts, tāpēc pirktspēja saglabājās tikai luksusa automašīnu segmentā,» teica Kulbergs, norādot, ka apvidus automašīnu tirdzniecība šogad salīdzinājumā ar 2007. gadu augusi par 10%, veidojot jau 34,4% no visiem darījumiem.

Apvidus auto popularitātes pieaugumu viņš skaidroja arī ar Latvijas autoceļu stāvokli un bargajām ziemām, kas daudziem autovadītājiem lika izšķirties par labu pilnpiedziņas automašīnām.

Kulberga sniegtie statistikas dati rāda, ka Latvijā ir viens no zemākajiem automašīnu skaitiem uz 1000 iedzīvotājiem. Ja vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs uz 1000 iedzīvotājiem ir aptuveni 400 automašīnas, Latvijā šis skaitlis šā gada sākumā bija 285.

2010. gada beigās uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija reģistrētas 402 automašīnas. Automašīnu skaita straujo samazinājumu (par 29%) viņš skaidroja tieši ar nesamērīgi augsto nodokļu slogu, kas daudziem autovadītājiem lika atteikties no privātā transportlīdzekļa izmantošanas.

Pēc Kulberga aplēsēm, lai saprātīgā un veselībā režīmā atjaunotu automašīnu skaitu līdz iepriekšējo gadu līmenim, būšot nepieciešami vismaz pieci līdz septiņi gadi.

Asociācijas apkopotie dati par transportlīdzekļu nodokļiem Baltijas valstīs rāda, ka Latvijā automašīnas trīs gadu nodokļu izmaksas veido 533 latus (278 latus reģistrācija un 274 latus nodokļu maksājumi trim gadiem), Igaunijā tie ir 161 lats (128 lati par reģistrāciju un 35 lati nodokļu izmaksas), bet Lietuvā - 40 lati (14 lati reģistrācija un 26 lati nodokļu izmaksas).

Kulbergs uzsvēra, ka atšķirība nodokļu maksājumos starp visām trim Baltijas valstīm ir milzīga, tāpēc arī lielās korporācijas, kas darbojas visā reģionā, izvēlas savus transportlīdzekļus reģistrēt Lietuvā vai Igaunijā.

Viņš atzina, ka ir pat dzirdēts par gadījumiem, kad kaimiņvalstīs Latvijas uzņēmēji reģistrē uzņēmumu, lai uz tā vārda reģistrētu savu autoparku un tādējādi samazinātu nodokļos maksājamo summu.

Automašīnu reģistrēšana kaimiņvalstīs esot raksturīgāka lielajām korporācijām, piemēram, alus darītājiem, zāļu izplatītājiem. «Brauc pa Latvijas ceļiem, bet par to nodokļus nemaksā,» piebilda Kulbergs, uzsverot, ka Latvija jau tagad ir sasniegusi maksimālo nodokļu slogu transportlīdzekļiem, tāpēc nākotnē ir jādomā, kā mainīt šo situāciju, lai valsts nezaudētu nodokļu ieņēmumus.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu