36 gadus vecajam Grigorjevam bija paredzēts būt «ATR-72» pasažieru vidū, taču dažas stundas pirms izlidošanas uz Surgutu, vīrietis sajuties vājš, tāpēc nolēma atlikt komandējumu.

«Biļetes man bija uz rokas,» stāstījis veiksminieks. «Pēc kaitborda sacensībām ar automašīnu atgriezos Tjumeņā. Vairākas stundas sēdēju pie stūres - laiks bija slikts, ceļš briesmīgs. Mājās biju tikai trijos naktī, tāpēc nolēmu, ka uz Surgutu lidošu otrdien. Noguruma dēļ pat nezvanīju uz lidostu, lai samainītu biļeti,» stāstījis Grigorjevs.

Vīrietis mājās no sacensībām ieradies pirms plkst.3 un uzreiz devies gulēt. Jau pēc četrām stundām lidmašīna, ar kuru vīrietim bija paredzēts lidot, nogāzās netālu no lidostas.

«Man piezvanīja ģenerāldirektora vietnieka sieva un pajautāja, vai esmu dzīvs. Pēc tam viss bija kā murgā. Pirmais, ko izdarīju, piezvanīju mātei,» stāstījis vīrietis.

«Esmu trīs bērnu tēvs. Man bija paredzēts komandējums, kurš varēja kļūt liktenīgs manai ģimenei. Esmu pateicīgs liktenim, ka neiekāpu šajā lidmašīnā. Ļoti žēl cilvēkus, kuri lidoja tajā,» sajūtām dalījies uzņēmējs.

«Es pat nezinu, vai vispār tagad varēšu aizlidot uz Surgutu. Ir psiholoģiski grūti,» sacījis Grigorjevs.