«Pēc samērā labi aizvadītās spēles pret Itālijas izlasi bija sajūta, ka esam uz pareizā ceļa, bet šodien tikām atmesti tālu atpakaļ. Varbūt bijām pārāk sapriecājušies, kaut gan pēc zaudējuma ar divu punktu starpību nekādam priekam nevajadzēja būt. Varbūt mēs, treneri neatradām pareizos vārdus. Šodien pirmās četras piecas minūtes nospēlējām sakarīgi, taču pēc rezultāta 12:12 viss aizgāja pašplūsmā,» stāsta Bagatskis.

«Pirmajā puslaikā pie sava groza pretiniekiem ļāvām iegūt tikpat daudz bumbas, cik izcīnījām paši. Ļoti slikti atgriezāmies aizsardzībā pēc neveiksmīgiem uzbrukumiem, ļaujot poļiem daudz punktu gūt ātrajos triecienos. Tie bija galvenie iemesli, kāpēc nokļuvām zaudētājos ar 20 punktu starpību. Pēc tam mājinieki turpināja spēlēt ar lielu pārliecību un iedvesmu, bet mēs nebijām komanda, kas sevi ciena,» secina treneris.

«Ļoti labi sākām trešo ceturtdaļu, samazinājām rezultāta starpību līdz 11 punktiem, bet tad atkal sākās improvizācijas, kuras nebija veiksmīgas. Pietrūkst aukstasinības un pacietības, pietrūkst līdera, kurš laukumā spētu savākt komandu, nomierināt partnerus. Tāda spēlētāja, kāds poļiem bija Marčins Gortats, kurš ne tikai pats guva daudz punktu, bet arī daudz palīdzēja partneriem. Ja tā spēlē, tad var piedot pat brāķi aizsardzībā, ko mēs dažkārt izmantojām pietiekami labi,» norāda Bagatskis.

«Meklēsim iemeslus un kalsim spēles plānu nākamajam mačam, taču izpildes kvalitāte būs atkarīga no spēlētājiem. Par jaunību un pieredzes trūkumu vairs negribu runāt, jo mūsu pretiniekus tādas lietas neinteresē. Jāiet un jācīnās,» uzsver treneris.