«Nezinu, ko iesākt ar savu vīramāti. Lieta tāda, ka viņa visur «bāž savu degunu», bieži liek man justies nekam nederīgai mātei un sievietei. Baidos, ka dēļ manām un omes attiecībām varētu sākt brukt mana ģimene,» portāla [s:45156] forumā raksta kāda māmiņa.
«Nezinu, ko iesākt ar savu vīramāti! Lieta tāda, ka viņa visur «bāž savu degunu», bieži liek man justies nekam nederīgai mātei un sievietei. Es nepareizi audzinot, barojot, ģērbjot bērnu utml. Ar to vēl nav viss. Mani drēbju un trauku skapji arī esot nepareizi sakārtoti un pieklājīgi ģērbties es nemākot, par kosmētikas lietošanu neizteikšos.
Runājot par mazo, viņa - pedagogs būdama, viņam izdabā visām kaprīzēm, pēc tam pāris dienas nezinām, kā tikt galā, jo no mums viņš pieprasa to, ko omīte ir ļāvusi.
Negribās sabojāt attiecības, jo viņa tomēr mazo zeperi labi pieskata: nekādas traumas nekad nav atgadījušās, mazais ir pabarots, nomazgāts, nolikts gulēt - nav ko iebilst. Vīrs saka, lai es neņemot viņas purpināšanu galvā. Viegli teikt... Es to sauktu par zāģēšanu.
Man vēl ir sajūta, ka viņa savu dēlu aizmuguriski noskaņo pret mani. Esmu stresā, no kā ik pa laikam pārēdos, tad lamāju sevi par to. Baidos, ka dēļ manām un omes attiecībām varētu sākt brukt mana ģimene! Pilnīgs sviests!
Meitenes, kā jūs tiekat galā ar omēm? Varbūt jums viss ok, tikai man nav paveicies?».