Aizliegums apzināti smēķēt bērna klātbūtnē daļai vecāku liks padomāt; nereti mātes stumj ratiņus un smēķē, arī bāriņtiesas pārbaudēs bijušas pie ģimenēm ar bērniem, kur cigarešu dūmos cirvi var pakārt, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Saeima ceturtdien pieņēma Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) grozījumus, nosakot, ka apzināta smēķēšana bērna klātbūtnē ir fiziska vardarbība pret bērnu.
VBTAI priekšniece uzskata, ka būtu jāgroza arī tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanas likums. Proti, būtu jāpapildina likumā noteiktais par smēķēšanas ierobežojumiem, nosakot, ka nedrīkst smēķēt bērna klātbūtnē, lai pēc tam arī varētu administratīvi sodīt pārkāpējus.
«Vienkāršāk ir konstatēt pašu smēķēšanas faktu, nevis interpretēt, vai ir bijusi vai nav vardarbība, tad ir grūtāk pierādīt,» paskaidroja Rieksta-Riekstiņa.
«Ja šādu grozījumu nebūs, tad šī norma [Bērnu tiesību aizsardzības likumā] pauž sabiedrības attieksmi, ka Latvijā uzskata, ka smēķēšana bērna klātbūtnē ir nepieņemama. Tas arī nav mazsvarīgi,» viņa piebilda.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums tagad noteic, ka fiziska vardarbība pret bērnu būs arī bērna apzināta pakļaušana kaitīgu faktoru, tostarp tabakas dūmu, iedarbībai. Par šādu pārkāpumu plānots piemērot naudas sodu.
«Gribu uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos. Šim likumprojektam sekos grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot naudas sodus par šīs normas pārkāpumiem,» iepriekš uzsvērusi cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Diskutējot par šo strīdīgo priekšlikumu, iepriekš eksperti izteicās, ka bērna izņemšana no ģimenes notiks tikai tādā gadījumā, ja tabakas dūmi bērnam radīs veselības traucējumus.
Ceturtdien pieņemtas arī vēl citas jaunas normas likumā.
Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, noteikumos minēts, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Paplašināta emocionālās vardarbības definīcija, kā arī noteikts pienākums vecākiem vai citām personām savas prombūtnes laikā bērnam nodrošināt uzraudzību.
Likumā definēts arī bērnu uzraudzības pakalpojums un cilvēki, kuriem nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Valdībai tagad būs jāizstrādā noteikumi bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas kārtībai, kas paredz izveidot arī vienotu reģistru. Labklājības ministrija ir vienojusies, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ar papildu finansējumu uzņemtos uzturēt šo pakalpojuma sniedzēju reģistru, kurā būs jāreģistrējas arī individuālām auklītēm.
Līdz 1.septembrim būs jāizstrādā arī nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma, kurā būtu jāiekļauj bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija par bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts, un gadījumiem, ka veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai. Informācija šajā sistēmā būtu jāiekļauj no valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī ārstniecības personu rīcībā esošajiem datiem.
Pieņemtās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām, uzskata Saeimā.
