Baroka un klasicisma meistardarbi Leo Krēmera vadībā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

10. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Doma velves koncertā «Ērģeles un orķestris» pieskandēs baroka un klasicisma meistardarbi, baznīcas mūzikas ekspertam Leo Krēmeram (Vācija), kas būs gan šā koncerta diriģents, gan spēlēs ērģeļu solo, ērģelniekam Aivaram Kalējam un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim atklājot dievnama lepnuma daudzveidīgās iespējas.

Koncerta programmā būs dzirdams Johana Sebastana Baha Trešais Brandenburgas koncerts Sol mažorā BWV 1048, Volfganga Amadeja Mocarta baznīcas sonātes KV 336, KV 329, kā arī Simfonija Re mažorā KV 297 (saukta par «Parīzes simfoniju»). Īpaša šā koncerta sastāvdaļa būs improvizācija ērģelēm par latviešu tautasdziesmas «Skaisti dziedi, lakstīgala!» tēmu, ko Leo Krēmers gatavo tieši šim koncertam.

Johana Sebastiāna Baha «Brandenburgas koncerti» ir sešu koncertu cikls, 1721. gadā veltīts Prūsijas karaļa Frīdriha I onkulim — markgrāfam melomānam Brandenburgas Kristianam Ludvigam, kas gan atzina koncertu vērtību, taču atteicās tos iestudēt savā galmā, jo viņa mūziķu sastāvs esot par trūcīgu šāda apmēra partitūrām.

Koncertu rokraksti bijuši dažādu īpašnieku rokās, tagad tie atrodas Berlīnes Karaliskajā bibliotēkā. Manuskripts esot ārkārtīgi kaligrāfisks, taktssvītras vilktas ar lineālu. Veltījuma uzrakstā komponists norādījis, ka šie ir seši koncerti «vairākiem instrumentiem» (plusieurs instruments). Atskaņošanas praksē atkarībā no diriģenta vēlmēm un priekšstatiem sastopamas visdažādākās instrumentu kombinācijas.

Baznīcas sonāte ir baroka laikmetam, galvenokārt 17. gadsimtam, raksturīgs instrumentālās mūzikas žanrs.

Cik zināms, Zalcburgas katedrālei baznīcas sonātes komponējis tikai Volfgangs Amadejs Mocarts, kad viņš bija galma mūziķis arhibīskapa Kolorēdo dienestā. Mocarta daiļradē šis ir samērā margināls žanrs, taču ikviens paraugs ir bezgala pievilcīgs ar lokanu rotaļīgumu un daudzviet pat ar tādu kā šķelmīgu bērnišķību.

Abas Leo Krēmera izvēlētas sonātes ir Do mažorā, komponētas 1779. un 1780. gadā, tātad neilgi, pirms Mocarts nolēma doties brīvmākslinieka ceļos uz Vīni.

Volfganga Amadeja Mocarta Simfonija Re mažorā KV 297, saukta par «Parīzes simfoniju», patiešām komponēta Parīzē 1778. gadā komponista ceļojuma laikā. Šo ceļojumu, lielās līnijās vērtējot, spārnoja cerības un vainagoja vilšanās. Mocarta tēvam Leopoldam, šķiet, bija vēlme restaurēt panākumus, ko Francijas galvaspilsētā savulaik guva mazais Volfgangs. Taču brīnumbērna laiks sen bija aiz muguras. Tomēr Simfonijas KV 297 atskaņojumu 1778. gada jūnijā var uzskatīt par vienu no nedaudzajām Parīzes perioda veiksmēm.

Vēl interesanti, ka tolaik Mocarts komponēja pārsvarā četrdaļīgas simfonijas, tāpēc šī uzskatāma par savā ziņā izņēmumu (iespējams, tādēļ, lai parīzieši negarlaikotos). Nevarētu gluži teikt, ka ģeniālais austrietis še būtu rīkojies kā viltīgs konformists, taču no komponista vēstulēm var noprast, ka meistars labi zinājis, kādu efektu, kura partitūras pasāža radīs. Viņš nepārrēķinājās — aplausi 1778. gada 18. jūnijā bija kvēli un ilgstoši.

Leo Krēmers mācījies Trīrē un Zārbrikenē, specializējoties baznīcas mūzikā, kā arī apgūstot ērģeļspēli un diriģēšanu.
Vairāku starptautisku konkursu laureāts.

Starptautisku atzinību guvuši Krēmera veidotie koncertcikli, kuros skan Johana Sebastiāna Baha, Olivjē Mesiāna un Antona Bruknera mūzika.

Profesors Zārbrikenes un Manheimas mūzikas augstskolās, starptautisku ērģeļspēles konkursu žūrijas dalībnieks. Sanktpēterburgas filharmonijas kamerorķestra diriģents kopš 1997. gada; Tallinas filharmonijas orķestra diriģents (1992–1994), Minskas filharmonijas orķestra galvenais diriģents (1995–1997). Vadījis arī orķestri «Saarland Sinfonietta».

Aivars Kalējs (1951) absolvējis Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1974) un Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi (1977) Latvijas Mūzikas akadēmijā. Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā. Piedalījies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos Igaunijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Itālijā un ASV. Daudz rakstījis par ērģeļu vēsturi. Ir viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks (kopš 1989. gada) un Rīgas Doma zēnu kora ērģelnieks. Nerimstošs reti atskaņotu partitūru meklētājs un interprets. 2007. gada nogalē klajā nāca kompaktdisks, kurā Aivars Kalējs ar Ugāles baznīcas vēsturiskajām ērģelēm ieskaņojis Johana Sebastiāna Baha jaunības gadu ērģeļdarbus.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu