Satiksmes ministrija (SM) kopumā ir nodrošinājusi Latvijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības (ES) prasībām autopārvadājumu jomā, kā arī apzinājusi vājās vietas autopārvadājumu kontroles jomā, tomēr bažas rada gan rīcības plāna neesamība trūkumu novēršanai, gan autoceļu lietošanas nodevas ieviešana, gan nepilnības autopārvadātāju licencēšanā un uzraudzībā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Revīzijā tika izvērtētas atbildīgo iestāžu darbības starptautisko autopārvadājumu tirgus attīstībā un tādas valsts politikas īstenošanā, kas nodrošinātu satiksmes dalībnieku drošību un ceļu stāvokļa saglabāšanu, aģentūru LETA informēja Valsts kontroliera biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Autoceļu lietošanas nodeva ir paredzēta papildu finansējuma iegūšanai valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai. Lai kvalitatīvi veiktu visus nepieciešamos priekšdarbus, nodevu bija plānots piemērot no 2016.gada. Tomēr, pretēji iepriekš plānotajam, nodevu iecerēts ieviest jau šovasar. Latvijas autopārvadātāji samaksās aptuveni 80-85% no kopējā nodevas apmēra, kamēr ārvalstu pārvadātāji - tikai 15-20%.
Revīzijā tika atklāti vairāki trūkumi un nepilnības normatīvajos aktos. Piemēram, likums «Par nodokļiem un nodevām» nosaka, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma par autopārvadātāja saimnieciskās darbības apturēšanu VSIA «Autotransporta direkcija» aptur autopārvadātājam izsniegtās licences darbību, savukārt Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka licenci šādā situācijā var anulēt. Lai gan šādos gadījumos būtu jāpiemēro tā tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks, «Autotransporta direkcija» vairākos gadījumos licenci ir anulējusi, nenodrošinot vienlīdzības principa piemērošanu un ierobežojot autopārvadātāju tiesības veikt komercdarbību.
Nav arī izvērtēta Ministru kabineta noteikumos iekļauto kritēriju piemērotība godīgai un vienlīdzīgai atļauju sadalei autopārvadātājiem, un nav sniegti savlaicīgi priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu grozījumiem. Tā vietā, izsniedzot pārvadātājiem atļaujas kravu pārvadāšanai uz valstīm, kuru piešķirto atļauju skaits nenodrošina pārvadātāju pieprasījumu, «Autotransporta direkcija» piemēro Ministru kabineta noteikumiem neatbilstošus un dažkārt arī ierobežojošus kritērijus.
Nav veiktas pietiekamas darbības, lai mazinātu administratīvo slogu autopārvadātājiem, - komersantiem atkārtoti jāiesniedz gan valsts reģistros jau pieejami dati, gan braucienu formulāri, kuri netiek mērķtiecīgi pārbaudīti. Ne vienmēr tiek ievēroti iesniegumu izskatīšanas termiņi - pārvadātāji tiek informēti par nelabvēlīgu lēmumu pat 68 dienas pēc iesnieguma saņemšanas.
Nepilnības konstatētas arī autopārvadājumu kontroles kārtībā. Līdz 2011.gada aprīlim autopārvadājumu pārbaudes veica Autotransporta inspekcija. Pēc tam šīs funkcijas, mantu, finanšu līdzekļus, lietvedību un arhīvu pārņēma Valsts policija. Autotransporta inspekcija tika likvidēta ar mērķi optimizēt valsts pārvaldi, taču revīzijā konstatēts, ka šis mērķis nav sasniegts. Turklāt atklājās, ka funkciju audits, kura ieteikumu rezultātā tika likvidēta Autotransporta inspekcija, ir veikts pavirši, ieteikumi ir pamatoti uz intervijās iegūtiem, dokumentāri nepārbaudītiem un dažkārt nepareiziem datiem, kā arī pieņēmumiem, par kuru pareizību nav iespējams pārliecināties.
Finansiālais ieguvums no Autotransporta inspekcijas funkciju nodošanas Valsts policijai ir 16 129 eiro jeb 3% gadā, lai gan tika plānoti 20% jeb 119 521 eiro gadā. Savukārt autopārvadātāju pārbaužu skaits, ko Valsts policija ir veikusi 2012.gada laikā, ir būtiski samazinājies. Ne SM, ne Iekšlietu ministrija nav noteikusi minimālo pārbaužu apjomu, tāpēc nav iespējams izvērtēt, vai šāds būtisks kontroļu samazinājums kompensē finanšu ieguvumu un nerada tālejošas negatīvas sekas.
VK norāda, ka normatīvie akti neuzliek par pienākumu veikt strukturālo reformu ietekmes izvērtējumu, to ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžetu, līdz ar to amatpersonas nevar pārliecināties par pieņemto lēmumu pareizību un pilnveidot strukturālo reformu veikšanas procesu.
Vēl viens revīzijā pētīts aspekts ir Valsts policijas darbības saistībā ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izdarītu administratīvu pārkāpumu. Valsts policijas amatpersonai ir jāaizpilda administratīvā pārkāpuma protokols un pārkāpuma vietā jāiekasē garantijas nauda no ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja, izmantojot maksājumu karti. Ja transportlīdzekļa vadītājs nemaksā, Valsts policijas amatpersonai jāaiztur transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti un transportlīdzekļa vadītāja apliecība līdz brīdim, kad maksājums ir saņemts.
Tomēr revīzijā konstatēts, ka laikā no 2012.gada decembra līdz 2013.gada jūlijam Valsts policija nav ieturējusi garantijas naudu vai aizturējusi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus un transportlīdzekļa vadītāja apliecību vismaz 74% gadījumu, kad pārkāpumu ir izdarījis ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs, kā rezultātā valsts budžetā nav iekasēti vismaz 40 427 eiro.
Vienlaikus VK norāda, ka atbildīgās iestādes jau ir sākušas darbību veikšanu, lai nodrošinātu revīzijas rezultātā formulēto ieteikumu ieviešanu.
