Valsts galvojuma sniegšana pirmā mājokļa pircējiem var veicināt nepārdomātu mājokļu kreditēšanas pieaugumu un jaunu nekustamā īpašuma burbuli, uzskata Finanšu ministrijā (FM).
Bažījas par jaunu nekustamā īpašuma burbuli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot priekšlikumu ieviest valsts galvojumu hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai pirmā mājokļa pircējiem, FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS paskaidroja, ka pašlaik likums par budžetu nosaka mērķus, kuru īstenošanai valsts sniedz galvojumus. «Galvojumus valsts vārdā sniedz tikai studiju un studējošo kreditēšanas un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, kā arī valsts investīciju projektu realizācijas nodrošināšanai,» paredz likums, līdz ar to, lai sniegtu šādus galvojumus, nepieciešami grozījumi likumā, piebilda Jarockis.
Likums arī noteic, ka galvojumus finanšu ministrs nesniedz, ja nav galvojuma nodrošinājuma, tāpēc noteikti valstij kā galviniekam būs nepieciešama vismaz otrā hipotēka uz iegādājamo īpašumu vai/un, iespējams, līdzīgs mehānisms kā studiju un studējošo kreditēšanas programmā ar valsts galvojumu, paredzot arī līdzgalvotāju iesaistīšanu, tādējādi vismaz nedaudz samazinot valsts risku, norādīja FNM pārstāvis.
Pēc Jarocka teiktā, FM izprotot situāciju, ka ģimenēm ir vajadzīgs mājoklis, tomēr šāda jauna valsts atbalsta instrumenta ieviešana var veicināt nepārdomātu mājokļu kreditēšanas pieaugumu un radīt priekšnosacījumus, lai veidotos jauns nekustamā īpašuma burbulis. «Spēja uzkrāt līdzekļus dzīvokļa iegādes pirmajai iemaksai lielā mērā norāda uz kredītņēmēja finanšu stabilitāti, atbildību, kā arī potenciālo spēju nākotnē atmaksāt aizdevumu. Piedalīšanās ar savu līdzfinansējumu (pirmo iemaksu) vienlaikus ir arī daļēja riska uzņemšanās, kas nenotiek, ja kredīts tiek izsniegts 100% apmērā no iegādājamā mājokļa vērtības, un tas var veicināt pārmērīgu kredītsaistību uzņemšanos,» teica Jarockis. Viņš piebilda, ka šāda valsts intervence, nodrošinot atvieglotus nosacījumus hipotekāro kredītu izsniegšanai mājokļu iegādei, vienlaikus stimulēs arī nekustamā īpašuma cenu celšanos, kam var būt negatīva ietekme uz sabiedrību kopumā.
«Lai arī piekrītam, ka pirmā mājokļa iegāde, jo īpaši jaunām ģimenēm, var būt sarežģīts jautājums un tam būtu jāpievērš atbilstoša uzmanība, tomēr vienlaikus iespējamais risinājums ir rūpīgi jāvērtē, ņemot vērā tā potenciālo ietekmi uz finanšu sektoru, kā arī potenciālajiem kredītņēmējiem,» uzsvēra Jarockis.
Šonedēļ notikušajā konferencē par jauniešu nodarbinātību un dzīves kvalitāti, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle un Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis vienojās, ka Latvijā jau tuvākajā laikā jāievieš valsts galvojumi hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai pirmā mājokļa pircējiem.
Gan Zīle, gan Bičevskis atzina, ka tuvākajā nākotnē visreālākā valsts iespēja būtu sākt galvojumu izsniegšanu mājokļa kredītam nepieciešamajai pirmajai iemaksai, kas Latvijas komercbankās, pēc Bičevska vārdiem, patlaban ir 20%. Tā bieži veido visai lielu naudas summu, kāda tikko darba gaitas sākušiem jauniešiem nav pieejama. Savukārt valsts galvojums šai iemaksai vai daļai no tās dotu iespēju pirmā mājokļa pircējiem saņemt attiecīgu kredītu bankās.
Bičevskis norādīja, ka jaunā valsts programma varētu sākt darboties jau no 2013.gada, ja vien par to tiek panākta politiska vienošanās valdībā līdz nākamā gada valsts budžeta izstrādei.