Bērns - vecāku nepiepildīto ambīciju upuris

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Ambīcijas kā stipra vēlme sasniegt vēlamo galamērķi ir ļoti noderīga rakstura iezīme, taču tikai tad, ja tā ir samērota ar konkrētā cilvēka iespējām. Vēl svarīgāk ir tas, vai mēs paši realizējam savas ambīcijas, vai savas ambīcijas vēlamies realizēt ar mūsu bērnu palīdzību.

Laikā, kad tik ļoti svarīga ir izglītība, papildus dotības un prasmes, dažkārt vecāki vēlas, lai viņu bērni jau astoņu gadu vecumā zinātu vismaz 3 svešvalodas, būtu izcili matemātiķi un vienlaicīgi izceltos arī ar izcilu aktiera, mūziķa un dziedātāja talantu, neaizmirstot arī par izciliem sasniegumiem sportošanā.

Ja bērna dotības, tatants un vēlmes sakrīt ar šīm visai augstajām vecāku vēlmēm, viss ir kārtībā. Ja bērnam tiešām ir izcilas matemātiķa dotības, valodas viņš ir apguvis, jo ģimenē vecāki runā divās valodās, bet trešo valodu viņš ar prieku ir apguvis papildus kursos, bet dziedāšana, muzicēšana viņam sagādā lielu prieku, bet sportojot bērns vislabāk pavada savu brīvo laiku, tad gan vecāku, gan bērna ambīcijas ir apmierinātas un bērna izcilās spējas ir parezi vadītas.

Problēma rodas tad, ja šīs augstās vecāku prasības ir spēcīgi pārspīlētas attiecībā pret bērna spējām un talanta robežām. Ja māmiņa visu mūžu ir sapņojusi par aktrises karjeru, bet tā nav izdevusies, ja tēvs ir vēlējies būt izcils matemātiķis un skolas laikā saņēmis godalgas matemātikas olimpiādēs, bet sportošana ir topā, jo tagad visi sporto, bet bērns klusībā sapņo par moderno deju nodarbībām, tad kaut kas nav kārtībā.

Protams, ka katram bērnam ir nepieciešami iedrošinājumi, padomi, ko vērts darīt, ko vērts sasniegt. Bērna vadīšana ir neatņemama bērna audzināšanas sastāvdaļa. Vecāki pieraksta bērnu dažāda veida pulciņos, sūta uz papildus nodarbībām, tas viss ir pareizi. Svarīgs ir tālākais process - vecākiem bērns ir jāvēro, kuras nodarbības bērnam sagādā prieku, kuras nē, kurās bērns atklāj savus apslēptos talantus, kurās nē. Ar bērnu šajā procesā ir jārunā kā ar partneri. Bērnā ir uzmanīgi jāklausās, ir jāvēro viņa reakcija, jo bērns bieži vien negribīgi izrāda nepatiku pret kādām nodarbībām, jo negrib pievilt vecāku vēlmes. Bērns grib, lai vecāki ir lepni par viņu un viņa sasniegumiem tāpēc jūtas slikti, ja kaut kas viņam nepadodas, un jūtas vainīgs, ja klusībā nevēlas iet piem. uz klavierspēles nodarbībām. Ne katrs bērns skaļi protestēs un atklāti pateiks, ka nevēlas iet uz konkrētajām nodarbībām. Tāpēc ir svarīgi pārrunāt ar bērnu šo nepatiku, vai tā ir viena mirkļa nepatika slinkuma dēļ, vai problēma ir sarežģītāka.

Vecāki bieži vien uzskata, ka zin vislabāk, kas svarīgs ir bērnam un ar laiku bērns to novērtēs un būs pateicīgs, diemžēl rezultāts bieži vien ir pretējs.

Vecāki, vēloties piepildīt savus nepiepildītos bērnības sapņus, bieži vien liedz bērnam sasniegt izcilus rezultātus citā sfēra. Ja padomāsim, tad tādus piemērus mūsu draugu, kaimiņu, paziņu vidū atradīsi daudz.

Piemērs iz dzīves: Māmiņa mūzikas skolotāja, muzicēšanas prasme ir ģimenes tradīcija, ģimenes svētki nav iedomājami bez kopīgas muzicēšanas. Dēls tiek pierakstīts mūzikas skolā, klavieru kasē. Rezultāts ir tāds, ka bērnam ir 16 gadi un kaimiņiem ir joprojām jābāž ausis ciet, jo pēc 10 mūzikas skolā pavadītiem gadiem, zēns nevienu melodiju nespēj noturēt vienādā ritmā no sākuma līdz galam.

Katrs bērns ir personība, bērns nav mūsu kopija, tāpēc svarīgi ir izzināt un atklāt bērna talantus, lai spētu palīdzēt tos attīstīt. Ļoti bieži vecāki uzskata, ka dzīves pieredze viņiem ir devusi zināšanas, kuras ļauj izvēlēties pareizo dzīves ceļu savam bērnam. Nenoliedzami svarīgi ir vecāku padomi, tomēr tie nedrīkst būt veidoti uz vecāku nepiepildīto ambīciju pamata. Katram bērnam ir jāatrod savs dzīves ceļš, pa kuru ejot bērns spēs piepildīt savas vēlmes un ambīcijas, ne vecāku. Vecāku loma ir palīdzēt bērnam atklāt savu dzīves ceļu, balstoties uz bērna vēlmēm un spējām. Mērķu realizēšana dod prieku tikai tad, ja tie tiek realizēti sev, ne citu ambīciju apmierināšanai.

Bērns jūt, kad vecāku vēlmes attiecībā pret viņu pārsniedz bērna iespējas. Tas rada ļoti dziļu vainas sajūtu. Vecāku pienākums ir parādīt iespējas, kuras dod dzīve un mācīt pieņemt pareizus lēmumus.

Vecāku svarīgākais dzīves mērķis un lielākā ambīcija ir taču viņu bērnu laime. Palīdzēsim realizēt bērniem viņu vēlmes!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu