Bērziņš aicina Dombrovski veidot nākamo valdību

Bērziņš par šādu soli esot izšķīries, jo sarunā ar topošās koalīcijas pārstāvjiem - Dombrovski, Zatlera reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru un apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai!»/LNNK līderi Raivi Dzintaru - saņēmis apliecinājumu, ka topošās koalīcijas sākotnējais modelis netiks mainīts un tā paplašināšana, iesaistot no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēto deputātu Jāni Dūklavu kā zemkopības ministra amata kandidātu, nav iespējama ZRP celto iebildumu dēļ.

Sarunas gaitā Bērziņš izteicis priekšlikumu Dombrovskim veidot tādu Ministru kabineta sastāvu, kurā pēc premjera kandidāta individuālas izvēles darbam valdībā tiktu pieaicināti visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji. Valsts prezidents uzsvēris, ka iepriekš notikušajās sarunās visu politisko spēku pārstāvji apstiprinājuši savu piekrišanu strādāt Dombrovska vadītā valdībā. Arī vakar un šodien Rīgas pilī notikušo sarunu gaitā partiju apvienības «Saskaņas centrs» un ZZS pārstāvji šādam modelim ir piekrituši.

Dombrovskis un Dzintars esot apliecinājuši gatavību nekavējoši izvērtēt Valsts prezidenta priekšlikumu. Lai sarunas dalībnieki varētu savstarpēji pārrunāt izteikto ierosinājumu un nonākt pie kopīga viedokļa, prezidents uz laiku atstājis sarunas telpu. Pēc viedokļu apmaiņas triju koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvji starpā vienota pozīcija neesot panākta, paliekot pie sākotnējā trīs partiju piedāvājuma, vienlaikus apliecinot visu trīs politisko spēku atbildību par jaunveidojamo koalīciju 50+6 formātā un par visiem šobrīd nominētajiem ministru amata kandidātiem. Šādu pozīciju šodien notikušās sarunas laikā apstiprinājusi arī partijas «Vienotība» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Pēc Valsts prezidenta ierosinājuma katras partijas izvirzītais ministra amata kandidāts sarunā ar Dombrovski, Zatleru un Dzintaru ticis vērtēts individuāli, prasot atbildības apliecinājumu no katras partijas pārstāvja. Valsts prezidents izteicis arī savu viedokli un šaubas par atsevišķu kandidātu piemērotību izvēlētajam amatam.

«Ņemot vērā to, ka sākotnēji pieteiktais koalīcijas modelis ar ZRP un SC līdzdalību cieta neveiksmi, un atsevišķu partiju iezīmētās «sarkanās līnijas» ir kļuvušas par nepārvaramu šķērsli valstiskai pieejai nozīmīgu jautājumu risināšanā», prezidents tagad secinājis, ka ilgāka vilcināšanās valdības veidošanā var radīt nopietnu apdraudējumu darbam pie nākamā gada valsts budžeta un citu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas. Prezidenta skatījumā, šī brīža koalīcijas modelis esot vienīgais, kas pašlaik dodot reālu iespēju izveidot valdību, bet «šāds lēmums neliedz partijām rīkoties, lai piedāvāto modeli uzlabotu».

«Pirmais nopietnais pārbaudījums iespējamās koalīcijas darboties spējai būs balsojums par valsts budžetu 2012.gadam, kas nedrīkst kļūt par eksperimentu ar valsti un apdraudēt valsts starptautiskās saistības,» uzskata Bērziņš.

«Tā kā visas trīs reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu,» atzīst prezidents, vienlaikus uzsverot, ka balsojums par valdības sastāvu Saeimā ir iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un prezidentam savlaicīgi būs iesniegts Ministru kabineta deklarācijas projekts.

Prezidents joprojām esot pārliecināts, ka valsts ilgtspējīgas attīstības interešu vārdā ir jāveido pēc iespējas plaša koalīcija, nodrošinot visu Saeimā ievēlēto politisko spēku atbildību par valstī notiekošo.

Dombrovskis Ministru prezidenta pienākumus pilda kopš 2009.gada 12.marta. Viņš arī saglabāja savu amatu pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām. Ja Dombrovskim izdosies izveidot jauno valdību un parlaments to apstiprinās, viņš kļūs par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Valdības veidošanas sarunas gan noritējušas sarežģīti un sastapušās ar nopietnām grūtībām. Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām pagājušajā nedēļā Zatlera reformu partija (ZRP) un «Vienotība» bija nolēmusi veidot koalīciju ar nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju «Saskaņas centru» (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Šāds koalīcijas modelis valdībai garantētu 56 deputātu atbalstu.

Tomēr svētdien, 16.oktobrī, seši ZRP biedri - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs - paziņoja par izstāšanos no ZRP, tādējādi ZRP, «Vienotībai» un VL-TB/LNNK droši parlamentā ir tikai 50 balsis. No ZRP aizgājušie deputāti, kas parlamentā veido neatkarīgo deputātu grupu ir solījuši atbalstīt Dombrovska veidoto jauno valdību. Ar viņiem plānots slēgt sadarbības līgumu. Valsts prezidents Bērziņš koalīcijas veidotājiem gan iepriekš norādīja, ka ir skeptisks par šo sešu deputātu uzticamību un ka būtu nepieciešams pilnveidot koalīcijas modeli.

Arī pirmdien parlamentā notikušais balsojums par ZRP virzīto Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Valdi Zatleru apliecināja, ka šādai koalīcijai ir nopietns pamats bažām par iespēju nodrošināt Saeimā vairākumu. Lai arī koalīciju veidojošās partijas bija solījušas atbalstīt Zatleru Saeimas priekšsēdētāja amatā, tomēr divās balsošanās kārtās viņš ievēlēts netika. Otrajā kārtā par viņu nobalsoja tikai 45 deputāti, pret balsoja 51 tautas kalps, bet pārējie biļeteni bija sabojāti un atzīti par nederīgiem.

Otrdien par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa, tomēr arī viņa saņēma tikai 51 deputāta atbalstu.

Dombrovskis iepriekš atzina, ka jaunveidojamā koalīcija izskatījusi iespēju papildu atbalstu parlamentā rast, pieaicinot zemkopības ministra amatā no ZZS Saeimā ievēlēto Jāni Dūklavu kā bezpartejisku kandidātu, taču ZRP «sarkano līniju» dēļ tas nav bijis iespējams.

SC līderis Nils Ušakovs aģentūrai LETA jau iepriekš norādīja, ka SC neatbalstīs valdību, kurā nebūs SC ministru.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. «Vienotība» ieguvusi 20 mandātus, ZRP pēc sešu deputātu aiziešanas palikuši 16 mandāti, VL-TB/LNNK ieguvusi 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus. Parlamentā darbosies arī seši neatkarīgie deputāti - Olšteins, Siliņa, Rusiņš, Upenieks, Valainis un Junkurs.

Ziņu aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Dombrovskis dzimis 1971.gada 5.augustā. Saeima pirmo Dombrovska vadīto valdību apstiprināja 2009.gada 12.martā. Pēc Saeimas vēlēšanām 2010.gada rudenī viņš turpināja pildīt valdības vadītāja pienākumus.

Dombrovska valdība patlaban ir 35.Ministru kabinets neatkarīgās Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 14 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP), bet divas - Ivars Godmanis (LPP/LC) un Aigars Kalvītis (TP).