Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien iesniedzis Saeimai likumprojektu par eksprezidentu sociālo garantiju apjoma samazinājumu, portālu «Apollo» informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Bērziņš rosina būtiskas izmaiņas eksprezidentu privilēģijās (161)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidenta pārstāvji ziņo, ka Bērziņš nosūtīja vēstuli Saeimas Prezidijam, kurai pievienoti grozījumi likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu».
Tie precizē sociālo garantiju apjomu personām, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, kā arī risina vairākus juridiski tehniskus jautājumus, tostarp ar Valsts prezidenta kancelejas padomnieku darba tiesiskajām attiecībām saistītos.
Vienlaikus iesniegtais likumprojekts nosaka pārejas periodu, lai, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, sociālo garantiju izmaiņas netiktu attiecinātas uz personām, kuras Valsts prezidenta amatu ieņēmušas līdz šim.
Šīs personas saglabātu tām piešķirtos valsts dzīvokļus un automašīnas, bet tām nebūtu tiesību uz likumprojektā paredzēto pensiju palielinājumu. Savukārt jaunu automašīnu iegādei tiktu piemērots jaunais tiesiskais regulējums, bet uz esošo Valsts prezidentu neattiektos nedz tiesības uz valsts dzīvokli, nedz pensijas palielinājums.
Aprēķināts, ka likumprojektā paredzētie grozījumi samazinās valsts budžeta izdevumus, jo likumprojekts nepieļauj luksus klases automašīnu iegādi vai nomu. Līdz šim iegādāto vai nomāto automašīnu vērtība pārsniedz likumprojektā piedāvāto limitu. Savukārt, atsakoties no dzīvokļa iegādes, nomas, remontdarbu maksu segšanas, tiks būtiski samazināti valsts budžeta izdevumi, ieskaitot attiecīgo sociālo garantiju administrēšanas izdevumus.
Pirmkārt, Bērziņa iesniegtais likumprojekts piedāvā atteikties no garantijas, kas nosaka, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis. Vienlaikus kā kompensējošs mehānisms tiek piedāvāts ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.
Likumprojekta skaidrojošajā daļā uzsvērts, ka 1995.gadā, kad to pieņēma, valsts dzīvokļa garantija varēja būt nepieciešama un attaisnojama, ņemot vērā tā laika dzīvojamo fondu, īres tirgu un sociālekonomisko situāciju pēc padomju sociālistiskās iekārtas sabrukuma. Tomēr šobrīd šie apstākļi ir mainījušies.
Arī citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka nedz Vācija, nedz Polija, nedz Čehija eksprezidentiem nenodrošina valsts dzīvokli. Čehijā šim mērķim noteikta īpaša kompensācija apmēram 1300 latu apmērā, bet Polijā izdevumi sedzami piešķirtās pensijas (pensija ir 75 procenti no Valsts prezidenta atalgojuma) un personisko līdzekļu ietvaros. Somijā gan likums paredz dzīvokļa garantiju, ļaujot nodrošināt dzīvokli par saprātīgu cenu, bet praksē šī garantija netiek izmantota. Igaunijā dzīvoklis tiek nodrošināts, taču ar atrunu, ka jāvērtē eksprezidenta sociālais stāvoklis, veicamās funkcijas un valsts budžeta iespējas, skaidro Valsts prezidenta kancelejā.
Šobrīd persona, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma -1500 latu pirms nodokļu nomaksas jeb apmēram 1125 lati pēc nodokļu nomaksas.
Likumprojekts piedāvā palielināt pensiju līdz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma - līdz 2550 latiem pirms nodokļu nomaksas jeb apmēram 1912 latiem pēc nodokļu nomaksas. Līdz ar to tiek piedāvāts pensiju palielināt par apmēram 787 latiem pēc nodokļu nomaksas, kas būtu piemērota dzīvokļa īrei pietiekama summa.
Šobrīd eksprezidenta pagaidu dzīvokļa īrēšanai un komunālo pakalpojumu apmaksai drīkst izlietot 1200 latus, no kuriem nomas maksa līdz šim bijusi 813 lati. Savukārt komunālie pakalpojumi (to skaitā kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumi) būtu jāapmaksā pašiem eksprezidentiem.
Otrais ierosinājums attiecībā uz sociālajām garantijām saistīts ar eksprezidentu automašīnu iegādi, jo šobrīd normatīvie akti neparedz tās izvēles kritērijus. Likumprojekta argumentācijas sadaļā uzsvērts: «Pienākumi, ko pilda persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, parasti nav saistīti ar tādām funkcijām, ka būtu nepieciešams luksus klases limuzīns, kāds varētu būt vajadzīgs trijām augstākajām valsts amatpersonām.»
Lai piedāvātu samērīgu risinājumu un ņemtu vērā vieglo automašīnu tirgus analīzi, iesniegtajās likuma izmaiņās secināts, ka maksimāli pieļaujama un piemērota varētu būt automašīnas iegādes vērtības piesaiste valsts pārvaldes iestādes amatpersonu noteiktajiem limitiem, tos koriģējot atbilstoši eksprezidentu vajadzībām un statusam.
Tādēļ likumprojekts eksprezidentam paredz, ka valsts pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) atļautā limita (12 500 lati iegādes vērtībai un 380 lati nomas vērtībai) divkāršu apmēru, proti, 25 000 latu un 760 latu bez pievienotās vērtības nodokļa. «Šāds limits atbilstu «Vidējās klaes» «Vidējā Premium klases» un dažiem «Lielās Premium» klases automašīnu bāzes modeļa iegādes vērtībai bez pievienotās vērtības nodokļa (piemēram, «Mercedes-Benz» C klase, «Ford Mondeo», «Škoda Superb», «Volkswagen CC, «Volvo S80», «Audi A4»),» secināts likumprojektu paskaidrojošajā daļā.
Citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, Vācijā izmaksas par nebruņotu mašīnu eksprezidenta vajadzībām veido 300 līdz 500 eiro mēnesī, neskaitot uzturēšanas izdevumus. Savukārt Somijā automašīna privātām vajadzībām netiek nodrošināta un katram braucienam ir īpaši jāpiesaka. Polijā eksprezidentam šobrīd tiek nodrošināts «Audi A8» un BMW 7.sērijas automašīna, ziņo Valsts prezidenta kancelejā.
Visbeidzot likumprojekts paredz precizēt Kancelejas vadītāja, viņa vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtību, pielīdzinot to Ministru prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtībai.
Tas nosaka, ka darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus, un lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu uzskatāms par politisku lēmumu.
Likumprojektam pievienotā anotācija skaidro, ka minētie amati ir politiska rakstura un attiecībā uz tiem noteicošais kritērijs ir personiskā uzticamība un spēja sadarboties ar Valsts prezidentu.