Bezdarbnieks – viena no privileģētākajām un visvairāk pelnošākajām profesijām Latvijā. Ar šādu apgalvojumu, aicinot sašaurināt strādājošo sociālās garantijas, lai slāpētu cilvēku vēlmi kļūt par bezdarbniekiem, nākusi klajā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Pēc konfederācijas ziņām, arvien vairāk strādājošo «negodprātīgi izmanto sociālās apdrošināšanas sistēmu», bezdarbnieku rindas papildinādami nevis reāla darba trūkuma dēļ, bet gan lai pagarāk atpūstos. Kā norāda LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, šāda rīcība liek darba devējiem ciest no kadru mainības problēmas. Vai bezdarbnieka dzīve tiešām ir tik salda un iekārojama?
Aizdomas par jauniešiem
Pašlaik, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, jānostrādā vismaz deviņi mēneši pēdējā gada laikā, un šajā periodā jābūt maksātam sociālajam nodoklim. Tikpat ilgi var saņemt arī pašu bezdarbnieka pabalstu, taču ik pa trim mēnešiem tā apmērs tiek samazināts. Pēc sešiem bezdarba mēnešiem pabalsts sarūk līdz summai, kas ir par aptuveni sešdesmit procentiem mazāka nekā alga, kuru bezdarbnieks saņēmis, kad vēl strādāja algotu darbu.
Lai gan pie tik regresīviem pabalsta izmaksas noteikumiem bezdarbnieka statuss varētu finansiāli šķist ne pārāk pievilcīgs, darba devēji uzskata, ka ir daudz iedzīvotāju, kas esošo kārtību izmanto, lai laiskotos, pārtikdami no pabalsta. Sevišķas aizdomas krītot uz jauniem cilvēkiem. Tādēļ LDDK ierosinājusi samazināt bezdarba pabalsta saņemšanas laiku no deviņiem līdz četriem mēnešiem. «Pirmspensijas vecuma cilvēki darba tirgū ir sliktākā situācijā, un šai bezdarbnieku grupai patiešām varētu būt nepieciešams laiks, lai atgrieztos darba dzīvē. Taču jauniešiem šodien meklēt, bet neatrast darbu, ir gandrīz neiespējami. It sevišķi, ja ņemam vērā, ka 80 procenti studentu un profesionālo iestāžu audzēkņu strādā jau studiju laikā,» saka E. Egle. Latvijas Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers gan iebilst, ka darbinieku deficīts, kuru, pamatojot sociālo garantiju samazināšanas nepieciešamību, piesauc darba devēji, «ir visai relatīvs jēdziens": «Jautājums – kādus nosacījumus darba devēji piedāvā, lai ieinteresētu cilvēkus doties pie viņiem strādāt?"
«No kurienes jums mans numurs?»
«Jā, bet kādu algu viņi sola?» ar P. Krīgera viedokli sasaucas NVA Rīgas reģionālajā filiālē ap dienasvidu sastaptā bezdarbnieka Borisa palaistais smējiens, kad vaicāju, kādēļ vēl arvien ir bez darba, kaut gan paziņojumu dēlis pie gaiteņa sienas nosēts ar darba piedāvājumiem. «Un arī tie, kas sola kaut ko normālu, bieži vien izrādās krāpnieki. Saka vienu, kad aizej, izrādās, gribējuši tevi tikai pie sevis atvilināt un piedāvā mazāk.» Viņš bez darba palicis, bankrotējot firmai, kurā iepriekš strādājis, un, lai gan neliels uztraukums par nākamo darbavietu ir, īpaši nebēdājot.
Pamatot pieļāvumu, ka pastāv daudz bezdarbnieku simulantu, darba devēji var tikai teorētiski. «Konstatēt, protams, to nevaram. Mums var būt tikai aizdomas,» atzīst AS «Aldaris» sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans. Arī «Rimi» pārstāve Zane Eniņa piekrīt, ka «pierādīt šādu rīcību nav iespējams». Bet Rēzeknes uzņēmuma AS «REBIR» personāldaļas vadītājs Vladislavs Siņavskis stāsta, ka formālos bezdarbniekus varot atpazīt, piemēram, piezvanot un piedāvājot viņiem darbu. «Zvanu uz numuru, kuru bezdarbnieks pats iedevis Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai piedāvātu darbu, taču sazvanīts viņš ir neizpratnē: no kurienes jums mans numurs? Kā jūs uzzinājāt? Ne par kādiem darba piedāvājumiem, izrādās, viņš negrib ne dzirdēt. Protams, grūti spriest, vai šādiem cilvēkiem ir kaut kāds neoficiāls darbs vai viņi vienkārši nevēlas strādāt.»
Darbu pamet bez iemesla
I. Jargans min vēl kādu pazīmi, kas liecina, ka strādājošais varētu būt nolēmis kļūt par «negodprātīgu bezdarbnieku": «Ar katru, kurš paziņojis, ka vēlas darbu «Aldarī» pamest, personāldaļas speciālisti aprunājas, lai noskaidrotu aiziešanas motīvus. Cenšamies uzzināt, kas par lietu – vai cilvēks saņēmis labāku darba piedāvājumu, varbūt mēs esam pieļāvuši kādu kļūdu, kas radījusi neapmierinātību. Un nereti sarunā izrādās, ka cilvēkam nav itin nekāda iemesla...» Šādi mīklaini atlūgumi, turklāt uzreiz pēc sezonas, kad uzņēmumā ir visaugstākās algas gadā, personālvadītājus vedinot uz aizdomām: iespējams, darbinieks nemaz negrasās strādāt, bet nodomājis padzīvot kā bezdarbnieks.
Vislielākās aizdomas par negodprātīgu bezdarbnieka statusa izmantošanu «Aldarī» gulst pār vidējā līmeņa bijušajiem darbiniekiem. Piemēram, šoferiem un tirdzniecības aģentiem. «Tirdzniecības aģentam atrast jaunu darbu šodien ir bezgala vienkārši. Turklāt atšķirībā no, piemēram, vadītāja, kuram pusgada atpūta varētu atstāt iespaidu uz karjeras izaugsmi, viņš neko nezaudē. Pat iegūst. Pa to laiku, kamēr viņš bijis bezdarbniekos, darbaspēka deficīts kļuvis kritiskāks, bet viņš – vēl vairāk pieprasīts,» stāsta «Aldara» pārstāvis.
Bezdarbs neoficiālai strādāšanai
Cits «simulatīvā bezdarba» paveids, kuru novērojuši Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki, ir bezdarbnieka statuss nevis atpūtai, bet neoficiālai strādāšanai. Valsts institūciju aplēses liecina, ka nelegāli piestrādājošu bezdarbnieku no kopējā skaita varētu būt ap divdesmit procentiem. Pirms diviem mēnešiem NVA un Valsts darba inspekcija (VDI) noslēgusi sadarbības līgumu, kura ietvaros VDI nodod ziņas aģentūrai par konstatētajiem nelegālā darba gadījumiem, lai NVA pēc šīs informācijas varētu lemt par bezdarbnieka statusa atņemšanu, ja nelikumībā pieķerti bezdarbnieki. NVA gan pagaidām nav ziņu, kādi rezultāti ir šai sadarbība un cik bezdarbniekiem statuss tiešām atņemts.
«Sastopam mūsu klientu tirgodamies tirgū vai redzam, ka no rīta ierodas reģistrēties cilvēks darba specapģērbā. Acīmredzot taču kaut kur strādā, bet neko iesākt pagaidām nevaram,» stāsta NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova.
Viņa uzskata, ka situāciju ar negodīgajiem bezdarbniekiem varētu mainīt individuālie darba meklēšanas plāni, kas pagaidām vairākās NVA filiālēs ieviesti eksperimentālā kārtā, bet no septembra darbosies visās pilsētās. Viens no plāna stūrakmeņiem – bezdarbniekiem katru mēnesi būs jāievāc noteikts skaits darba devēju parakstu, kas atteikušies dot darbu. Ja parakstus nesavāks, bezdarbnieka statusu varēs atņemt.
Rēzeknē ir viens no visaugstākajiem bezdarba līmeņiem valstī: Ināra Šindarjova gan uzsver, ka par īstu bezdarbu var runāt tikai Rēzeknes rajonā, «bet pilsētā, ja vēlas strādāt, darbu ir ļoti viegli atrast. Grūtāk ir cilvēkiem ar augstākām prasībām un augstāku izglītību, bet vidusslānim problēmu nav».
Uzziņa
Bezdarbnieka budžets - piemērs
Bezdarbnieka pabalsta apmērs, ja darba alga pēdējos sešos mēnešos bijusi Ls 500 mēnesī pirms nodokļu nomaksas («uz rokas» – Ls 353,75), bet kopējais darba stāžs 10 – 19 gadi.
Pirmos trīs mēnešus: Ls 271,98
Jūsu mēneša ienākums ir par aptuveni 82 latiem zemāks, salīdzinot ar laiku, kad strādājāt un saņēmāt algu.
Nākamos trīs mēnešus: Ls 203,99
Jūsu mēneša ienākums, salīdzinot ar laiku, kad strādājāt algotu darbu, sarūk par gandrīz 150 latiem.
Pēdējos trīs mēnešus: Ls 135,99
Mēnesī jums jāiztiek ar summu, kas ir par apmēram 240 latiem mazāka nekā laikā, kad saņēmāt algu.
Lai bezdarbnieka pabalstā pirmajos trīs mēnešos varētu saņemt vairāk nekā Ls 20 dienā jeb LDDK publiskoto summu, kas «padara bezdarbniekus par vienu no privileģētākajām un pelnošākajām profesijām Latvijā», jums pēdējos sešus mēnešus pirms nokļūšanas bezdarbnieku rindās algā būtu jāpelna vismaz 1100 latu (ja darba stāžs ir 10 – 19 gadi) pirms nodokļu nomaksas jeb vairāk nekā 760 latu «uz rokas». Kā norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, cilvēku, kas pabalstā saņem vairāk par 20 latiem dienā, jūnijā Latvijā bija 194.
«Negodprātīgu» bezdarbnieku stāsti
Laiks pārdomām ārpus vāveres riteņa
Dainis (26 gadi), bijis bezdarbnieks aptuveni pirms diviem gadiem, līdz nokļūšanai bezdarbnieka statusā strādāja par finanšu direktoru: «Tolaik man divus gadus no vietas bija izkritis atvaļinājums, jo pa vidu mainīju darbavietas. Strādāju intensīvi, tādēļ, aizejot no pēdējās darbavietas, bija iekrājies pamatīgs nogurums un pēc šiem diviem trakajiem gadiem gribējās nedaudz atvilkt elpu. Ko darīju? Paceļoju pa ārvalstīm, atpūtos, apskatīju dažas svešas zemes.
Sākumā biju nodomājis izmantot arī NVA kursus, lai pamācītos kaut ko sevis pilnveidošanai. Daži no piedāvātajiem šķita visai interesanti: kaut vai podniecība, floristika, tomēr šo domu tā arī neīstenoju. Nebija jau gluži tā, ka visu laiku tikai relaksējos, izslēdzis telefonu, nemaz nedomādams par to, ko darīt tālāk. Interesējos par darba piedāvājumiem, bet nedarīju to aktīvi, centos bez steigas un mierīgi. Jāteic, ka Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvājumos, kuros ielūkojos, neko jēdzīgu atrast nevarēja. Brīvu darbavietu viņiem ir daudz, taču, ja cilvēks, piemēram, vēlas tūkstoti latu pirms vai pēc nodokļu nomaksas, šos sludinājumus skatīt nav vērts. Pretendentus uz vadītāja amatu jau neviens caur aģentūru nemeklē.
Seši mēneši, kurus pavadīju bezdarbnieka statusā, galu galā deva labu rezultātu: tieši šajā pārdomu laikā nolēmu mainīt profesiju un sāku mācīties kinorežiju. Griežoties vāveres ritenī, kad darbs dzen darbu, nebūtu izdevies apstāties un dziļāk visu pārdomāt. Savukārt darba devēja apmaksāts atvaļinājums būtu par īsu.»
Bezdarbnieka pabalsts – iztikai pirms biznesa
Artūrs (23 gadi) pašlaik jau trešo mēnesi bezdarbnieks, līdz šim strādājis valsts pārvaldes struktūrā: «No darba aizgāju, jo biju nolēmis sākt pats savu uzņēmējdarbību. Pirmais solis, startējot biznesā, ir izpētīt tirgu, lai saprastu, ko un kā īsti darīt. Taču tam vajadzīgs laiks – vairāki mēneši, kuros man kaut kā sevi jāuztur, kaut bizness vēl nav uzsākts un peļņu nenes. Ir dažādas atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem, kurās var pretendēt uz palīdzību uzņēmējdarbības sākšanai, taču iespējas saņemt finansiālu atbalstu tieši paša iztikas nodrošināšanai, kamēr bizness vēl tikai veidojas, ir niecīgas. Tādēļ nolēmu reģistrēties kā bezdarbnieks, lai kādu laiku iztiktu ar bezdarbnieka pabalstu. Līdz 1. jūlijam sistēma bija samērā vienkārša. Vajadzēja aiziet uz aģentūru, pateikt, ka esmu bijis uz darba interviju vai nosūtījis CV, un mani lika mierā. Kopš ieviesti individuālie plāni, izskatās, ka būs sarežģītāk. Tiek prasīti dokumentu reģistrācijas numuri, pārbaudīti dati, turklāt NVA darbinieks taču var jebkurā laikā piezvanīt uz norādīto uzņēmumu, lai pajautātu, vai, piemēram, minētā darba intervija tiešām notikusi. Tā kā jaunā kārtība ieviesta nesen, savu pārskatu vēl neesmu sniedzis. Plānoju drīzumā no bezdarbnieka statusa atteikties, tādēļ var gadīties, ka man tā arī vairs neko nenāksies atrādīt.
Nevaru piekrist viedoklim, ka ar bezdarbnieka pabalstu varētu labi dzīvot. Salīdzinot ar laiku, kad saņēmu algu, tagad tomēr ir krietns atrāvums ikmēneša budžetam. Lai normāli iztiktu, algai iepriekš būtu jābūt ļoti lielai.»