Binde: Eiropas regulām trūkst piesaistes realitātei (19)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Eiropas Komisija (EK) atkal riskē uzkāpt uz tā paša grābekļa, uz kā uzkāpa daudzu valstu valdības trešās paaudzes datu pārraides standarta (3G) ieviešanā, kad sakaru industrijas stāvokli pasliktināja valdību vēlme iekasēt augstas summas par licencēm. Sakaru operatori, novesti finanšu resursu deficītā, sāka taupīt uz investīcijām un ražošanu, līdz ar to cieta kvalitāte, žurnālam «Kapitāls» skaidro SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) prezidents Juris Binde.

Daudzi medijos izskanējušie vērtējumi par LMT biznesa veiktspēju esot tendenciozi un koncentrējoties uz uzņēmuma darbību pagātnē, pašlaik lejupslīde apgrozījumā esot apstājusies, norāda Binde. LMT prezidents uzstāj, ka uzņēmums vēl nesen līdz ar pārējo pasauli esot pārdzīvojis ekonomisko krīzi un peļņas rādītājus mazinājušas esot arī EK regulas par viesabonēšanas tarifu samazināšanu.

Runājot par «Lattelecom» un LMT apvienošanu, Binde brīdina, ka abiem uzņēmumiem strādājot kopā varētu rasties problēmas uzņēmumu darba kultūru atšķirības dēļ. »«Lattelecom» ilgstoši ir bijis fiksēto sakaru operators monopolstāvoklī vai stāvoklī, kur citu tirgus dalībnieku jauda ir bijusi salīdzinoši neliela, tāpēc ar līdzīgu apgrozījumu var atļauties gandrīz 2,5 reizes vairāk darbinieku nekā LMT,» piezīmē Binde.

Kā ziņots, elektronisko sakaru operatora «Lattelecom» kapitāldaļas pieder Latvijas valstij - 51% un «TeliaSonera» - 49%. Savukārt mobilo sakaru operatora LMT 49% kapitāldaļu pieder «TeliaSonera», 23% - «Lattelecom», 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju patlaban netiek apspriesta LMT un «Lattelecom» privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem. Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un «Lattelecom» ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Latvijas valdība 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus. Nopietnas sarunas ar zviedru koncernu «TeliaSonera» par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par «Lattelecom» monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.

Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais «Lattelecom» vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.

Valdība noraidīja arī «TeliaSonera» agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par «Lattelecom» un LMT atlikušajām kapitāla daļām.

2011.gada sākumā «TeliaSonera» kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt «Lattelecom» un LMT valsts daļas.

Komentāri (19)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu