Viņš atkārtoti norādīja, ka, viņaprāt, visiem politiķiem ir «vienādi sprandi». «Absolūti lielākā daļa nekad neiet pie mikrofona, liela daļa uzkrītoši snauž, varbūt viņi nav īsti veseli cilvēki,» teica Bojārs.

Viņš arī uzskata, ka starp tiem retajiem, kuri tomēr iet pie mikrofona, vēl mazāk ir tādu, kurus būtu vērts klausīties.

«Ar vērienu, ar apjomiem, kā saka krievi: truba po ņiže, dim po žiže. Skurstenis ir zemāks, bet dūmi šķidrāki. Bet tā apmēram tas pats. Mantkārība laikam ir viens no galvenajiem dzinuļiem, kas pastāv pasaulē, un cilvēku, kas no šā dzinuļa nevadās, ir ārkārtīgi maz. Viņus uzskata vai nu par muļķiem, antiņiem, vai stulbiem ideālistiem.

Visu interviju iespējams lasīt žurnāla «Klubs» oktobra numurā.