Zinātnieki atklājuši, ka Borderkolliju sugas suņi saprot vairāk nekā 1000 objektu nosaukumus, pēc kuriem spēj atšķirt priekšmetus un pēc rīkojuma tos atnest, vēstī «usnews.com».
Borderkolliji saprot vairāk nekā 1000 priekšmetu apzīmējumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo pētījumu veica Voforda Koledžas (Wofford College) zinātnieki, papildinot iepriekš iegūtos Vācijas pētnieku atklājumus, kas ziņoja - suns spēj atšķirt pāris simtu objektu nosaukumus.
Vēl neatklāts palika jautājums, cik tālu suns izpratnē par nosaukumiem spējīgs iet un vai dzīvnieks tiešām apzinās, ka lietvārdi, ko saimnieks pasaka ir objektu nosaukumi, nevis komandas priekšmetus atnest.
Džons Pilejs (John Pilley) un Elistone Raida (Alliston Reid) atbildēja uz šiem abiem nozīmīgajiem neatbildētajiem jautājumiem atbildēja savos pētījumos. Viņi noskaidroja, cik plašs vārdu krājums sunim var veidoties, ja to intensīvi apmāca un ko suņi īstenībā saprot, ja saziņā ar viņiem tiek lietota cilvēku valoda.
Autori pierādīja, ka viņu suns, Časera (Chaser) bez ierobežojumiem atpazīst 1022 objektu nosaukumus. Pēc trīs gadu ilgstošām apmācībām, pētnieki pārstāja sava suņa skološanu, nevis tāpēc, ka suns nav spējīgs apgūt vairāk vārdu, bet laika ierobežojumu dēļ.
Šis pētījums pierāda Časeras spēju apgūt īpašvārdus. Suņa plašais vārdu krājums ir vairākkārtēji pārbaudīts rūpīgi kontrolētos apstākļos. Pētījuma autori atzina, ka suņu meitene atcerējās savu 1022 rotaļlietu nosaukumus labāk, nekā to spēja paši saimnieki.
Časeras spēja iemācīties un atcerēties vairāk nekā 1000 īpašvārdu, dažādiem unikāliem objektiem, skaidri atklāja, kādas prasmes šajā procesā sunim ir nepieciešamas. Vajadzīga spēja atšķirt 1022 dažādas skaņas, kas reprezentē objektu nosaukumus, spēja vizuāli atšķirt daudzus objektus, plašs vārdu krājums un ievērojama atmiņas sistēma, kas palīdz sagrupēt daudzus audio signālus ar atbilstošiem vizuālajiem signāliem.
Abu pētnieku otrais eksperiments pierādīja - Časera patiešām saprot, ka saimnieku sacītais ir priekšmetu nosaukumi, nevis komandas atnest objektu. Lai pārbaudītu suņa spēju izprast atšķirību starp lietvārdiem un komandām un lai redzētu, vai suns rīkosies atbilstoši viņu teiktajam, autori jauktā secībā kombinēja lietvārdus ar komandām.
Bez īpašas apmācības uz katru vārdu un pavēļu kombināciju, Časera atbildēja pareizi, jau pirmajā mēģinājumā. Suns pierādīja, ka saprot atšķirību starp saimnieku doto komandu un lietvārdiem. Tāpat Časera pierādīja, ka saprot – nosaukumi, neatkarīgi no pieprasītās komandas, attiecas uz īpašu objektu, kurā viņai nosauktais lietvārds ir iesaistīts.
Trešajā eksperimentā pētnieki pierādīja, ka suns saprot arī priekšmetu kategoriju nosaukumus un nozīmīgākos lietvārdus, nevis tikai atsevišķus vārdus vai īpašvārdus. Piemēram, viņa iemācījās, ka vārds «rotaļlieta» attiecas uz 1022 objektiem, ar kuriem viņai tika atļauts spēlēties un, ka ikvienam no tiem pastāv atbilstošs atsevišķs nosaukums.
Veidojot kategorijas, kas savā starpā sasaista konkrētus lietvārdus, suņu meitene spēja pielikt daudziem objektiem vienu kopīgu etiķeti, kas tos vieno. Časera arī pierādīja, ka bez kļūdām spēj uzlīmēt atbilstošas etiķetes, sagrupējot savā starpā vienas kategorijas priekšmetus. Suns, piemēram, pareizi saprata, ka īpašvārdi ir objektu nosaukumi, ko izmanto pētniecībā.
Katrs no šiem eksperimentiem pierādīja, ka suns spēj iemācīties vārdus, lietojot apmācības pieeju, kas balstīta uz asociatīvu vārdu apguvi.
Savukārt, ceturtais eksperiments pierādīja, ka suns spēj iemācīties vārdus balstoties uz izslēgšanas metodi. Balstoties uz pazīstamu, jau zināmu, objektu nosaukumiem, viņa saprata, ko nozīmē jaunā objekta apzīmējums, kas jāapgūst.