Starpbanku aizdošanas likmes EURIBOR un RIGIBOR, kas veido aizdevumu procentu likmes mainīgo daļu, ilgstoši turas zemākajā līmenī, kāds piedzīvots kopš 1999.gada. Tomēr banku analītiķi jau brīdina, ka zemās likmes nav uz palikšanu un mājsaimniecībām jāprot plānot savas finanses tā, lai spētu segt kredītmaksājumu iespējamo pieaugumu.
«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, atsaucoties uz institūta aprēķiniem, norāda, ka atbilstoši EURIBOR vēsturiskajām svārstībām, 35 000 eiro liela kredīta ikmēneša maksājums 2004.gada aprīlī ir bijis 230 eiro mēnesī, kāpis līdz 301 eiro mēnesī 2008.gada novembrī un pazeminājies līdz 198 eiro 2013.gada jūnijā. Periodā, kad starpbanku likmes bija sasniegušas augstāko līmeni, ikmēneša kredīta maksājums ir bijis pat par 50% lielāks nekā šodien.
Kopš pagājušā gada vidus EURIBOR turas nepieredzēti zemā līmenī un, pateicoties šim faktam, hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi ir viszemākie pēdējo gadu laikā, taču ir skaidrs, ka ar laiku likme neizbēgami atkal kāps.
«No mājsaimniecību perspektīvas jautājums, kāpēc un kad sāksies likmju kāpums, ir mazāk svarīgs par jautājumu, vai esmu gatavs segt lielākus kredītmaksājumus,» norāda Kauliņa.
Likmei pieaugot, attiecīgi palielināsies arī kredīta ikmēneša maksājums. Ilustratīvi - šodienas trīs mēnešu EURIBOR likmes 0,21% pieaugums uz 1,21% liktu vidēji liela mājsaimniecības hipotekārā kredīta ikmēneša maksājumam palielināties par nepilniem 20 eiro.
Mājsaimniecības, kas hipotekāro kredītu maksā vairākus gadus, jau ir piedzīvojušas lielākus ikmēneša maksājumus un visdrīzāk ir atradušas iespējas tos salāgot ar savu budžetu. Šodienas zemo procentu likmju periodu šīs mājsaimniecības var izmantot savā labā, no kredītmaksājumā ietaupītajiem līdzekļiem veidojot uzkrājumus vai novirzot tos kredīta pamatsummas ātrākai atmaksai.
«Tām mājsaimniecībām, kas ilgtermiņa kredītsaistības uzņemas šodien, ir būtiski saprast nākotnes perspektīvu,» uzsver Kauliņa. «Ņemot kredītu periodā ar ilgstoši zemām aizdevumu likmēm, kredītņēmējs neapzināti šodienas finanšu situāciju attiecina teju uz visu aizdevuma atmaksas laiku. Lai varētu segt iespējamo maksājumu pieaugumu nākotnē, šodien svarīgi nenoslogot ģimenes budžetu ar kredītmaksājumu līdz pēdējam brīvajam latam un atstāt drošības rezervi.»
Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos. Latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei EURIBOR.
«Tā kā EURIBOR likme šobrīd ir zemāka nekā RIGIBOR, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata Kauliņa.
