Nogalinātais Krievijas bijušais Federālā drošības dienesta (FDD) virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko strādāja britu slepenā dienesta MI6 labā, sestdien ziņo laikraksts «Daily Mail».
Britu laikraksts: Ļitviņenko strādāja britu izlūkdienesta labā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem diplomātu un izlūkdienestu aprindās, avīze raksta, ka Ļitviņenko pirms savas nāves no MI6 mēnesī saņēma aptuveni 2000 sterliņu mārciņas.
Ļitiviņenko savervēšanā bija iesaistīts pašreizējais MI6 vadītājs sers Džons Skārlets, kurš agrāk bija bāzēts Maskavā.
Krievu uzņēmējs Andrejs Lugovojs, kuru Lielbritānija apsūdzējusi Ļitviņenko slepkavībā, apgalvoja, ka Ļitviņenko spiegoja MI6 labā un ka britu aģentūra viņu arī nogalinājusi.
Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais FDD pulkvedis Aleksandrs Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī pēc saindēšanas trīs nedēļas agrāk. Saindēšanas dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.
Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu).
Britu policija Ļitviņenko slepkavībā apsūdzēja Lugovoju. Pats Lugovojs līdz šim noliedzis jebkādu savu vainu un apgalvo, ka slepkavībā varētu būt iesaistīts britu izlūkdienests, mafija vai oligarhs Boriss Berezovskis.
Lugovojs un viņa biznesa partneris Andrejs Kovtuns pagājušajā gada 1.novembrī kādā Londonas viesnīcā tikās ar Ļitviņenko. Tieši šajā dienā Ļitviņenko sākās veselības problēmas, bet trīs nedēļas pēc šīs tikšanās, smagi saindējies ar radioaktīvo plutoniju, viņš nomira. Britu izmeklētāji atklājuši radiācijas pēdas visur, kur sava apmeklējuma laikā uzturējās Lugovojs.
Maskava ievadījusi pati savu izmeklēšanu Ļitviņenko slepkavības lietā un kategoriski noraidījusi Londonas prasību izdot Lugovoju tiesāšanai, paziņojot, ka Krievijas likumi neļauj izdot tās pilsoņus.
Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Ļitviņenko Krievijā sākotnēji dienēja VDK pretizlūkošanas nodaļā, bet vēlāk - Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) - VDK tiesību mantinieka - organizētās noziedzības apkarošanas vienībā.
Ļitviņenko, kurš mēnesi pirms saindēšanas ieguva Lielbritānijas pilsonību, uzskatāms par vienu no visaugstākā ranga pārbēdzējiem no Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD). Krievijā viņš iekļauts meklējamo personu sarakstā, un šajā valstī ar savu opozicionāro nostāju pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu Ļitviņenko ieguvis spēcīgus ienaidniekus.
No Krievijas drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, kad viņš paziņoja, ka FDD vadība viņam un vairākiem padotajiem likusi nogalināt Krievijas magnātu Borisu Berezovski.
Pēc tam viņš tika apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Pret Ļitviņenko tika uzsākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.
Litviņenko 2000.gada novembrī ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgām vajāšanas akcijām. Nav skaidrs, kāpēc Ļitviņenko tomēr ļauts izbraukt no valsts, kaut arī krimināllietas dēļ viņam kā drošības līdzeklis bija noteikts aizliegums pamest Krieviju.
Ļitviņenko ir līdzautors grāmatai «FDD spridzina Krieviju», kurā viņš apgalvo, ka FDD koordinēja dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā, Volgogradā un Buinakskā 1999.gadā. Sprādzienos bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku.
Sprādzieni, kuros Krievijas amatpersonas apsūdzēja čečenu nemierniekus, krasi mainīja sabiedrības viedokli Krievijā, ļaujot Putinam uzsākt otru karu Čečenijā.
Divas dienas pirms nāves uzrakstītā vēstulē Ļitviņenko savā nāvē apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš noraidījis apsūdzības, nodēvējot tās par politisku provokāciju.
«Jūs varbūt esat apklusinājis vienu cilvēku, bet visu Jūsu atlikušo mūžu Jūsu ausīs, Putina kungs, skanēs protestu rēkoņa no visas pasaules,» teikts Ļitviņenko vēstulē.