Lai gan Latvija, īstenojot taupības pasākumus un saņemot starptautisko aizdevumu, izkļuva no ekonomiskās krīzes, Latvijas piemērs nevar būt par risinājumu Grieķijas ekonomiskajam postam, uzskata ekonomikas analītiķis, britu žurnālists Edvards Lukass.
Portālā «European Voice» publicētajās pārdomās Lukass atgādina par laiku, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, kas radās no valsts paviršās fiskālās politikas un neapdomīgiem banku aizdevumiem. Tāpat viņš atgādina par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aicinājumu devalvēt Latvijas nacionālo valūtu, kam Latvijas politiskā elite nepakļāvās un šādu soli nespēra. «Vai tas bija pareizi vai nepareizi, - tas nebija gadījums, kad SVF spiež dzert zāles pacientam, kurš to nevēlas,» raksta analītiķis.
Tāpat viņš min, ka pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas bezdarba līmenis joprojām bija augsts, tika samazināti izdevumi, samazinātas algas valsts sektorā un palielināti nodokļi. Savukārt jau šā gada pirmajā ceturksnī Latvija bija straujāk augošā ekonomika Eiropa.
Tomēr Lukass norāda, ka nebūtu pareizi teikt, ka viss noritēja pareizi. Viņš uzskata, ka sasteigta valsts izdevumu samazināšana ir izšķērdība un Latvijai vēl joprojām ir daudz darāmā, lai reformētu un uzlabotu valsts pakalpojumus, kā arī atkal piesaistītu tos tūkstošus iedzīvotāju, kuri devušies prom no valsts.
Lukass aicina saprast, ka Latvijas tieši salīdzinājumi ar Grieķiju nav lietderīgi. Piemēram, ja Latvijai ir mazs parāds, sociālā vienprātība, turīgi kaimiņi un elastīga politika, Grieķijai tā visa nav.
«Taču tiem, kuri vēlas atspoguļot Latvijas piemēru kā draudīgu brīdinājumu par taupības pasākumu skarbumu, šāds niansēts, bet kopumā optimistisks spriedums ir nepieņemams,» pārliecināts ir raksta autors.
Viņš arī piemin kaimiņvalsti Igauniju, norādot, ka tā dažas lietas dara labāk. Savukārt kņada eirozonā joprojām var radīt jaunas, lielas problēmas.
