Ir dažādi varianti, kā lētāk iegādāties legālas datorprogrammas, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» teica starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas «Business Software Alliance» (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša, lūgta sniegt ieteikumu uzņēmumiem, kas vēlas tādas izmantot, bet nevar to atļauties.
«Piemēram, reizēm, lai pārdotu datoru, izplatītājs ir gatavs uz sava rēķina lētāk pārdot arī programmatūru. Dažreiz tiek rīkotas akcijas, piedāvājot būtiski zemāku cenu, lai mudinātu pircējus iegādāties datorprogrammas, nevis tās vienkārši iekopēt datorā no interneta bez atļaujas,» piemērus minēja Veikša.
Viņa norādīja, ka tad, kad tiek ierosināts kriminālprocess, pastāv iespēja izlīgt ar datorprogrammas ražotāju, samaksājot kompensāciju licences cenas apmērā, kā to nosaka Autortiesību likums. Tad tiek arī izbeigts kriminālprocess. Tomēr šādā gadījumā cena tiek noteikta pēc augstākās kategorijas, bez atlaidēm. Tāpēc labāk iegādāties legālas datorprogrammas, piemēram, akciju laikā.
Viņa gan uzskata, ka tajā brīdī, kad cilvēks tiek pieķerts, vajag prasīt lielāku cenu nekā tikai parasto pirkuma cenu, pretējā gadījumā sodam nav preventīvās funkcijas.
«Saprotu, ka maksātspēja ir maza, bet meklējiet un risiniet jautājumu, nevis iebāziet galvu smiltīs cerībā, ka problēma pāries pāri,» teica Veikša.
Viņa arī izteica cerību, ka ar laiku Valsts ieņēmumu dienesta revīziju sarakstā tiks iekļauta ne tikai grāmatvedības datorprogrammu legalitātes pārbaude, bet arī pārējo programmu pārbaude.
«Diemžēl pat valsts un pašvaldību institūcijās ne visur tiek izmantotas legālās datorprogrammas. Gribu cerēt, ka Valsts kontrole vērsīs uz to uzmanību. Kādu paraugu valsts un pašvaldības var dot iedzīvotājiem, ja pašas ne vienmēr izmanto legālas datorprogrammas?» sprieda Veikša.
Viņa norādīja uz valsts lomu situācijas uzlabošanā nelegālo datorprogrammu jomā. «Kas organizē politiku? Tā ir valdība un, protams, arī parlaments. Tās ir institūcijas, kuras nosaka politisko gaisotni Latvijā. Taču valdības rīcības plānā par intelektuālo īpašumu ir divi teikumi, no kuriem viens paredz izstrādāt intelektuālā īpašuma aizsardzības pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem. Patlaban ir izveidota darba grupa, un līdz gada beigām šīs pamatnostādnes ir jāizstrādā,» norādīja Veikša.
BSA ir bezpeļņas asociācija, kas aizstāv datorprogrammu ražotāju industrijas un tās partneru - datoru ražotāju - intereses. Tās galvenais birojs ir Vašingtonā, bet darbība norisinās 80 valstīs visā pasaulē. Asociācija Latvijā darbojas kopš 2001.gada.
BSA misija visā pasaulē ir veicināt ilglaicīgu likumīgu vidi, kurā industrija var sekmīgi attīstīties. BSA programmas darbojas komerciālās programmatūras un saistīto tehnoloģiju inovāciju, izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā. BSA politikas prioritātes ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, tirgus robežu atvēršana, datu drošība, iespēju paaugstināšana Brazīlijai, Ķīnai, Indijai, Krievijai un citiem attīstības tirgiem, programmatūras inovācijas, e-pārvalde, izglītība.
Datorpirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011.gadā sasniedza 23 miljonus eiro (16 miljonus latu), bet datorpirātisma līmenis samazinājies par diviem procentpunktiem - pērn 54% datora lietotāju izmantojuši pirātisku programmatūru, liecina BSA dati.
Veikša tiesību zinātnes studējusi Latvijas Valsts universitātē, kā arī vēlāk maģistrantūrā un doktorantūrā Latvijas Universitātē. Laikā no 1978.gada līdz 2009.gadam viņa strādājusi dažādos amatos Latvijas Televīzijā, paralēli bijusi docētāja Kultūras akadēmijā, Baltijas Krievu institūtā, biznesa augstskolā «Turība». Viņa bijusi arī juriste Latvijas Raidorganizāciju asociācijā. Laikā no 2008.gada līdz 2011.gadam Veikša sniegusi intelektuālā īpašuma konsultācijas, pēc tam sākusi darboties kā zvērināta advokāte. Kopš 2008.gada viņa strādā mācību un semināru centā «Letija», ir Juridiskās fakultātes prodekāne biznesa augstskolā «Turība». Veikša arī darbojas kā Latvijas Zinātnes padomes eksperte juridiskās zinātnes nozares starptautisko autortiesību apakšnozarē.
