Burģis: Pēc četriem gadiem varbūt varēs runāt par medaļām

- Izšķirošajā Londonas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā izskanēja dažāda informācija par sportistiem, kas kvalificēsies olimpiskajām spēlēm - sākumā tika ziņots, ka uz Londonu brauks divi labākie, bet beigās izrādījās, ka pie ceļazīmes tika arī desmitā vieta.
- Jā, sākumā bija runa par divām vietām, taču jau pirms turnīra bija skaidrs, ka olimpiskajām spēlēm kvalificēsies seši līdz deviņi sportisti, bet par desmito vietu kļuva zināms tikai turnīra gaitā. Tā sanāk, ka ielēcu pēdējā vagonā, jo tā bija pēdējā iespēja aizbraukt uz Londonu.

- Un kādas bija sajūtas?
- Protams, ka bija ļoti forši. Starptautiskās galda tenisa federācijas (ITTF) mājaslapā uzreiz parādījās informācija, ka esmu pirmais Baltijas valstīs dzimušais, kurš startēs olimpiskajās spēlēs. Saņēmu arī apsveikumus no komandas biedriem, federācijas un vecākiem.

- Vai Londonas olimpiskās spēles bija tavs mērķis vai šis panākums vairāk nāca kā bonuss?
- Protams, tas bija mans mērķis. Gribējās jau nospēlēt labāk, taču citu mērķu nebija. Pirms četriem gadiem man pietrūka tikai viena uzvara, lai 18 gadu vecumā kvalificētos Pekinas olimpiskajām spēlēm. Tagad bija pienācis īstais laiks, lai gan tik un tā, manuprāt, esmu jaunākais no olimpisko spēļu dalībniekiem galda tenisā.  

- Vai galda tenisā tāpat kā tenisā katrs specializējas vienspēlēm vai dubultspēlēm?
- Nē. Es ļoti labprāt startēju arī dubultspēlēs. Žēl, ka olimpiskajās spēlēs būs tikai vienspēles un komandu sacensības. Galda tenisā nav tik izteikti nodalīts, vairums labi spēlē gan vienatnē, gan pārī.

- Lielākajai daļai sporta līdzjutēju ir stereotips, ka galda tenisā nespārspējami ir ķīnieši. Vai tā ir patiesībā un kas ir pasaules elites galda tenisisti?
- No desmit labākajiem deviņi ir Āzijas sportisti - ķīnieši, korejieši, arī viens japānis, bet no Eiropas stiprākie ir vācieši, pārējās valstīs ir pa vienam augstākā līmeņa galda tenisistam.

- Kas ir galvenās sacensības galda tenisā?
- Pro tūre. Kopumā ir daudz posmu, bet es braucu uz pieciem, sešiem. Vai nav par maz? Es braucu tikai uz prestižākiem mačiem, bet galda tenisā ir arī klubu līgas. Es spēlēju Vācijas 2. bundeslīgas klubā, bet esmu spēlējis arī 1. bundeslīgā. Tomēr pats dzīvoju Vīnē (Austrija), kur ir uzcelts jauns galda tenisa komplekss (Vernera Šlāgera akadēmija), kurš oficiāli pastāv pirmo gadu un uz kurieni brauc sportisti no visas pasaules. Klubs apmaksā visus pārceļojumus, dzīvošanu un treniņus, kā arī saņemu algu, turklāt man ir līgums ar galda tenisa firmu «Butterfly». Nevaru sūdzēties.

- Sanāk, ka, neskatoties uz to, ka vāciešu ir tik daudz, viņi tomēr cenšas pievilināt arī galda tenisistus no citām valstīm...
- Jā, viņu ir daudz, taču Vācijas reitingā es būtu stabili pirmajā desmitniekā. Vācijā ir trīs, četri topa spēlētāji, bet pārējie ir vienkārši labi galda tenisisti. 2. bundeslīgā komandā esam seši spēlētāji un notiek cīņa līdz deviņām uzvarām, bet 1. bundeslīgā spēlē trīs pret trīs un notiek cīņa līdz trim uzvarām. Plānots, ka pēc trim gadiem 2. bundeslīgā komandās būs tikai četri spēlētāji. Tas cels sacensību līmeni, turklāt arī mači vairs nebūs tik ilgi, jo tagad ir normāli, ka spēles ilgst četras, piecas stundas.

- Un skatītāji nāk?
- Pasaules čempionātā Dortmundē (Vācija) bija 10 000 skatītāji. Daudzi Latvijā pat nevar iedomāties, kādā līmenī tiek sarīkotas šīs sacensības. Korts ir tā kā tenisā, bet galds ir izdekorēts ar gaismām. Skats paveras apbrīnojams, jo īpaši, Ķīnā, kur tas ir nacionālais sporta veids.

- Kāpēc ķīnieši ir tik spēcīgi - tradīcijas vai nauda?
- Protams, tradīcijas, bet arī nauda.

- Ko nozīmē ieguldīt naudu galda tenisā?
- Piemēram, galda tenisa centrs Vīnē, kur es trenējos, tika uzbūvēts par 52 miljoniem eiro. 80% no šī kompleksa tiek izmantoti galda tenisam. Augšējā stāvā ir fitnesa centrs, kuru var izmantot jebkurš, taču pārsvarā viss ir paredzēts galda tenisam. Uz turieni aklimatizēties pirms sacensībām Eiropā brauc arī Ķīnas izlase.

- Pastāsti, kas ir treniņi galda tenisā?
- Jābūt izturībai, ātrumam un eksplozīvajam spēkam. Bija viens interesants stāsts, ko pastāstīja treneris, kurš bija strādājis ASV. Paralēli galda tenisam notika arī boksa treniņš, kurā piedalījās viens zināms bokseris, kura vārdu gan tagad nevaru atcerēties. Bokseris izteicās, ka galda teniss nav fiziski grūts sporta veids, taču, kad treneris viņam pamētāja bumbiņas, bokseris pēc piecām minūtēm vairs nevarēja paelpot. Tā ir galda tenisistu ikdiena. Treneris dažādos veidos pamet bumbiņas, bet tev tās ir jāatsit atpakaļ otrpus tīklam. Augsta līmeņa spēlētājiem būtu jātrāpa 200 bumbiņas pēc kārtas. Tas viss notiek milzīgā ātrumā. Treniņi vienmēr ir intensīvi un viss notiek uz augsta pulsa.

- Cik noprotu, tad Latvijā galda tenisu var tikai iesākt spēlēt, bet sasniegt augstu līmeni nav iespējams.
- Galda tenisu sāku spēlēt deviņu gadu vecumā, bet 16 gados devos uz Vāciju, jo vajadzēja attīstīt meistarību. Latvijā nav treneru un sparinga partneru, tādēļ sasniegt nākamo līmeni ir neiespējami. Inventāra ziņā galda teniss nav dārgs sporta veids, taču izmaksas veido treniņu apstākļi un braucieni uz sacensībām. Šobrīd nav nevienas sacensības, kas būtu lētākas par 130-150 eiro dienā, kamēr savulaik, kad vēl trenējos Latvijā braucam uz mačiem par 30 vācu markām. Vidēji viens turnīrs ilgst četras, piecas dienas plus vēl pārlidojumi.

- Vai tev ir mērķis atgriezties Vācijas 1. bundeslīgā?
- Pirms gada spēlēju Francijas augstākajā līgā, kas spēka ziņā ir identiska 1. bundeslīgai. Tomēr man nepatika dzīvošanas apstākļi, jo man tuvāka un pierastāka ir Vācija. Tagad esmu Austrijā, taču svarīgāka par komandu man bija iespēja trenēties šajā kompleksā.

- Par Latviju tā kā viss būtu skaidrs - esi pirmais Latvijas galda tenisists olimpiskajās spēlēs, bet kā ar Baltiju? Lasīju, ka esi ceturtais, bet pats teici, ka pirmais.
- Biju domājis, ka esmu pirmais no Baltijā dzimušajiem vīriešu galda tenisistiem. Sievietēm ir bijušas divas lietuvietes, bet igauņiem bija Krievijā dzimis un uzaudzis galda tenisists, kurš pārcēlās uz Igauniju un 1988. gadā iekļuva PSRS izlasē. Daudzi teikuši viņš bijis labs aizsargs.

- Aizsargs?
- Ir uzbrūkošais, aktīvais stils un aizsardzības stils. Skatītājiem bieži vien simpātisks ir tieši aizsardzības stils, jo tad spēle ir skatāma, ar garām izspēlēm. Es gan skaitos aktīvā stila piekritējs.

- Ja reiz esi ielēcis pēdējā vagonā, tad par medaļām vai vietu desmitniekā noteikti necīnīsies. Kādi ir tavi mērķi Londonas olimpiskajās spēlēs?
- Protams, šogad par augstām vietām necīnīšos, bet pēc četriem gadiem varbūt varēs arī runāt par medaļām. Olimpiskais turnīrs tiks izspēlēts pēc vienmīnusa sistēmas, tādejādi pirmais mačs var būt arī pēdējais. No tiem sportistiem, kas startēs Londonā, olimpiskajā rangā esmu 42. vietā. Tomēr šogad galvenais mērķis bija nokļūt olimpiskajās spēlēs, piedalīties atklāšanas ceremonijā un izbaudīt atmosfēru.

- Bet Latvijas olimpiskās vienības sastāvā tevi nevar atrst.