2012.gada 1.ceturksnī būvniecības gada pieauguma temps joprojām varētu pārsniegt 20%, taču vēlāk tam ir jāsamazinās, uzskata Pēteris Strautiņš. Ceļu būvniecības apjoma tālākai palielināšanai, atšķirībā no 2011.gada, valstij vairs nav resursu. Tāpat gan augstākas bāzes, gan lēnākas pasaules ekonomikas attīstības dēļ vairs nav sagaidāms tik straujš industriālo objektu būvniecības kāpums, taču būvatļauju statistika liecina, ka augšupeja šajā sektorā joprojām būs visai spēcīga. Ja 2010.gadā būvatļauju izsniegšana šāda tipa ēkām plānoto kvadrātmetru izteiksmē auga par 80%, tad 2011.gadā kāpums bija 55%, lielā mērā gan 1.ceturkšņa rezultātu dēļ, pārējos ceturkšņos gada pieauguma temps svārstījās ap 30%. Pamazām apgriezienus uzņem privātmāju būvniecība un tālākā nākotnē tā varētu kļūt par vienu no galvenajiem nozares virzītājiem, bet šobrīd veido vien nedaudz vairāk par 1% no kopējā būvniecības apjoma. Jājautā gan, vai šo īpatsvaru mākslīgi nesamazina ēnu ekonomika.
Jaunākie dati par būvniecību padara vēl mazāk ticamu 9.februārī izziņoto 4.ceturkšņa IKP pieaugumu gada griezumā par 5.0%. Šobrīd ir zināms, ka apstrādes rūpniecībā, celtniecībā, tirdzniecībā, transportā, viesnīcu un restorānu biznesā pieaugums vidēji ir bijis vismaz 10%, līdzīgi cēlusies arī produktu nodokļu iekasēšana, šīs komponentes kopumā veido 60% no IKP. Lai ekonomikā kopumā «panāktu» tikai 5%, pārējām nozarēm vidēji jābūt ar mīnusa zīmi, ko ir ļoti grūti iztēloties. Tāpēc martā publicējamajos IKP datos ir gaidāmas būtiskas korekcijas, ir grūti uzzīmēt loģisku nozaru kopainu, kas veidotu mazāk nekā IKP 6% gada pieaugumu (sezonāli neizlīdzinātajos datos).
