Būvnieki necer uz strauju nozares izaugsmi

Apollo
0 komentāru

Būvniecības nozare nākamajos gados augs, bet, visticamāk, šī izaugsme nebūs strauja un nepārsniegs 5% gadā, prognozēja biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotās būvnieku diskusijas dalībnieki.

Būvnieki necer uz strauju nozares izaugsmi

Foto: R.Oliņš/Apollo

Patlaban galvenais izaugsmes virzītājs ir daži lielie infrastruktūras projekti, bet lielākie pasūtītāji ir valsts un pašvaldības. Straujāku izaugsmi kavē privāto investoru pasūtījumu trūkums, kā arī neskaidrība par Eiropas Savienības (ES) pieejamo finansējumu dažādiem projektiem pēc 2014.gada. 

«Nav skaidrs, kas notiks 2014.gada 1.janvārī, kad sāksies nākamā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu apguve. Būvniecība nav tā nozare, kas būtu iekļauta prioritāro nozaru sarakstā, un tā ir pakārtota citām nozarēm. Bez būvniecības jau neiztiks, bet, kādi būs apjomi – grūti prognozēt,» sacīja SIA «Arčers» direktora padomnieks Imants Akmentiņš.

Pēc statistikas datiem 2011.gadā būvniecības apjomi ir auguši par 12,3%, gan ekonomisti, gan Ekonomikas ministrija skaidro, ka būvniecībā pēc 60% krituma 2009.gadā ir atsākusies strauja izaugsme.

«Sajūtas ir divējādas, un es par to izaugsmi nebūtu sevišķi optimistisks. Jāskatās, attiecībā pret ko ir šī izaugsme. Jā, 2010.gadā būvniecības kopapjoms valstī bija 756 miljoni latu un 2011.gadā tas bija 868 miljoni latu, taču tā bija tikai aptuveni puse no 2008.gada būvniecības kopapjoma,» skaidroja SIA «Merks» valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns.

Loģiski, ka kopā ar nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pamazām aug arī būvniecības apjomi, taču tas ir ļoti maz, norādīja Geidāns. Gan Latvijā, gan Lietuvā būvniecības īpatsvars IKP struktūrā ir aptuveni 6%, bet Igaunijā tie ir aptuveni 9%. Tā būtu jābūt arī Latvijā, ja ekonomika attīstītos normālā tempā, uzskata Geidāns.

Viņš piebilda, ka šogad nozarē būs vairāki lieli līgumi, piemēram, jau parakstīts līgums par Krievu salas termināļa būvi par aptuveni 70 miljoniem latu, drīzumā jāparaksta arī līgums par lidostas infrastruktūru par 67 miljoniem latu, tad vēl būs līgumi par infrastruktūras projektiem pilsētās – Valmierā, Jūrmalā un citās.

«Līdz ar to var teikt, ka pāris lieli projekti uz kopējā mazā būvniecības apjoma fona uzreiz parāda lielu izaugsmi. Visi sapriecājas, taču īstenībā tas neliecina ne par kādu lielu izaugsmi,» piebilda Geidāns.

«Par būvniecības tirgu var teikt klasiskās teorijas vārdiem – būvniecība sāks atjaunoties otrajā gadā pēc tam, kad IKP pieaugums būs kļuvis pozitīvs. Tas nozīmē, ka 2013.gadā kaut kam vajadzētu sākt atjaunoties. Jau patlaban parādās pirmās izaugsmes pazīmes, bet tas ir uz ļoti zemā bāzes līmeņa fona,» sacīja SIA «YIT Celtniecība» valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

SIA «Selva būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis norādīja, ka liels dzinulis būvniecības nozarei ir uzturēšanās atļaujas, ko ārvalstu iedzīvotāji var saņemt, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.

«Dzīvokļi tiek pirkti, tirgus attīstās, īpaši tas ir redzams Jūrmalā. Izaugsme būs, jo būvniecība tautsaimniecībai vienmēr būs nepieciešama, un tā ir neatņemama ekonomikas sastāvdaļa. Vajadzēs jaunas ēkas, vecās vajadzēs restaurēt. Ja valdība izstrādās kādu valsts attīstības redzējumu, būs jābūvē jauni projekti, jauni ceļi, jauni tilti un nozare attīstīsies,» sacīja Orlovskis.

Geidāns prognozēja, ka nākamo piecu gadu laikā būvniecības apjoms valstī varētu sasniegt vienu miljardu latu gadā no tagadējiem 0,86 miljardiem latu. Tas varētu būt aptuveni 5% pieaugums gadā.

«Nekas neliecina par to, ka tuvāko gadu laikā varētu būt lielāks lēciens. Būvniecības buma laikā 2008.gadā būvniecības apjoms valstī gada laikā bija 1,7 miljardi latu, bet līdz tādam apjomam vēl ir ļoti tālu,» piebilda Geidāns. 

AS «Ramirent» Rīgas filiāles vadītājs Normunds Mitko norādīja, ka pēc smagā 2009.gada, kad lielākajai daļai būvnieku pietika ar to tehniku, kas bija pašu īpašumā, un tehnikas iznomātājiem bija grūti laiki, tagad vērojama tirgus atkopšanās. Īpaši tas ir sakāms par 2011.gadu, lai gan arī 2010.gadā rezultāti bija labāki nekā 2009.gadā.

«Iepriecina tas, ka patlaban ir vairāk industriālo objektu nekā iepriekš, jo tehnika mājokļu vai sabiedrisku ēku būvniecībai tiek nomāta daudz mazāk. Proporcionālo sadalījumu grūti pateikt, bet lielākā daļa tiek nomāta industriālo objektu celtniecībai un tas dod stabilitātes sajūtu tehnikas iznomātājiem. Tā kā ir šie objekti, arī ziemas sezona nebija tik «klusa» kā parasti,» sacīja Mitko.

Božē uzskata, ka izaugsmes potenciāls būvniecībai Latvijā un īpaši Rīgā ir pietiekami nozīmīgs un izteica cerību, ka izaugsme būs.

«Protams, jautājums ir par to, vai spēsim radīt investīcijām pietiekami labvēlīgu vidi, vai politiķiem būs pietiekami daudz gribas un pilnvaru to darīt. Vai mēs varēsim lielām investīciju kompānijām solīt, ka tiks darīts viss, lai šīs investīciju kompānijas ienāktu Latvijā? Reālā situācija ir pretēja – tiek runāts par referendumu tiesību piešķiršanu pašvaldībām, redzam, ka būvniecība var tikt apturēta jebkurā no tās stadijām un, piemēram, mani vadītāji Somijā vispār nesaprot, kā tas var notikt. Ja spēsim šīs lietas sakārtot, tad ir pilna pārliecība, ka potenciāls ir, un tas var tikt izmantots. Domāju, ka nozares izaugsme nebūs lēcienveidīga, bet tā būs mērena un stabila,» sacīja Božē. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Interesanti

Apollo E-veikali

24

2014. gada 24. aprīlis

Vārda dienas

Visvaldis, Ritvaldis, Nameda
Visvars, Visvaris, Visvalds, Visvalda, Ritvalds, Ritums, Ortija, Ortenzija, Hortenzija, Horsts, Honoreta, Honorata, Honorads

Workingday

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +8 ℃
Skaidrs

Vējš: 6 m/s

Saule lec: 05:51
Saule riet: 20:51
Dienas ilgums: 15:00

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

24.04.2014
Ienākt apollo.lv