Augstākā tiesa (AT) otrdien atstāja spēkā pirmās instances piespriesto mūža ieslodzījumu divu sieviešu un pusaugu meitas slepkavībā apsūdzētajam Ivaram Grantiņam, aģentūrai BNS pavēstīja tiesas pārstāve Baiba Kataja.
Ceraukstes maniakam mūža ieslodzījums. Cietumā viņš lasot Bībeli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Spriedumu vēl iespējams apstrīdēt AT Senātā.
Grantiņš tiesas sēdē runājis īsi. Viņš lūdzis tiesu noteikt brīvības atņemšanu uz 20 gadiem un piebildis arī, ka cietumā apmeklējot kapelānu un lasot Bībeli.
Prokurors Alens Mickevičs lūdza tiesu apsūdzētā un aizstāvja iesniegtās apelācijas sūdzības noraidīt, norādot, ka soda mīkstināšanai ir nepieciešami visi likumā atbildību mīkstinošie apstākļi - pieteikšanās par vainīgu, vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana.
Pēc prokurora domām, apsūdzētais nevis nožēlo izdarīto, bet nožēlo situāciju, kādā viņš nonācis, apzinoties, ka turpmākais mūžs jāpavada ieslodzījumā.
Tiesu Grantiņa argumenti nepārliecināja, un tā bija ar prokuroru vienisprātis, ka apsūdzētajam atstājams spēkā mūža ieslodzījums. Tiesa gan atcēla pirmās instances spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu, veica sīkas juridiskas korekcijas un sodīja viņu ar mūža ieslodzījumu, mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz septiņiem mēnešiem un 12 dienām.
Latvijā mūža ieslodzījumu izcieš apmēram pieci desmiti cilvēku.
Zemgales apgabaltiesa maija vidū par pieskaitāmu atzītajam Grantiņam piesprieda prokurores prasīto mūža ieslodzījumu, tomēr Grantiņš spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā.
Toreiz tiesa lietu ar visu spriedumu izskatīja pāris stundās, apsūdzētais vainu atzina, un lietas izskatīšana notika bez pierādījumu pārbaudes. Jau toreiz advokāts lūdza tiesai Grantiņam piemērot 20 gadus cietumā, savukārt apsūdzētais paziņoja, ka mūža ieslodzījums nav tas labākais variants, jo tad jau labāks esot nāvessods.
Grantiņš apsūdzēts par slepkavību vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību. Viņam arī uzrādīta apsūdzība pēc toreizējā Kriminālkodeksa panta par 1988.gadā pastrādātu slepkavības mēģinājumu un upuru personīgo dokumentu iznīcināšanu.
Slepkavību sērija aizsākās 2008.gada 29.jūnijā, kad nesen no cietuma iznākušais Grantiņš ieradies pie savas civilsievas Ingas Lomakinas vienistabas dzīvoklī Bauskā, kurā sieviete mitinājusies ar saviem deviņus un desmit gadus vecajiem bērniem, kuri viņai ir no cita vīra.
Saskaņā ar toreiz policijas sniegto informāciju starp abiem dzīvesbiedriem izcēlies strīds, jo, tā kā Grantiņš esot izbijušais cietumnieks, Lomakina atteikusies ar viņu dzīvot kopā. Vīrieti tas sadusmojis, un viņš sievieti nožņaudzis, pēc tam turpat virtuvē sadalījis, sapakojis somās un mierīgi devies gulēt. Bērni neko nav manījuši, jo gulējuši.
Nākamajā dienā sadalītais līķis nogādāts mežā. Līķis pirms aprakšanas vēlreiz sadalīts. Kopumā sieviete sadalīta 50 gabalos.
Pēc šā nozieguma Grantiņš mierīgi turpinājis dzīvot Bauskas rajona Ceraukstē un strādāt pie vietējā saimnieka. Tā kā Lomakinai jau iepriekš bijusi tieksme būt bezvēsts prombūtnē, pieļauts, ka viņa devusies peļņā uz Īriju.
20.jūlijā Grantiņš piedalījies iedzeršanā kādās mājās Bauskas rajona Gailīšu pagastā, kurā piedalījusies arī 18 gadu vecā Jana Ribinska. Kad iedzeršana vēl turpinājusies, meitene devusies prom. Grantiņš viņu panācis, mēģinājis izvarot un pēc tam vietējā dīķī noslīcinājis.
Arī Ribinsku, tāpat kā savu civilsievu, Grantiņš sadalījis un apracis mežā netālu no Lietuvas robežas. Galva, rumpis un kājas bija aprakti atsevišķi.
Arī pēc šā notikuma Grantiņš turpināja mierīgi dzīvot Ceraukstē kopā ar savu māti un 11 gadu veco meitu Dainu, kas viņam bija no Lomakinas, līdz 26.augusta vakarā guļošajai meitenei pārgrieza rīkli. Meitene nogalināta, lai slēptu nodarījumu - viņš meitenei bija seksuāli uzmācies.
Grantiņa māte tajā naktī, saprotot, ka noticis kas nelāgs, devās pēc palīdzības uz kaimiņu mājām, taču, viņai atgriežoties jau kopā ar policiju, Grantiņš bija aizbēdzis. Vīrietis vairākas dienas bēguļoja, līdz viņu notvēra policija.
Veicot izmeklēšanu šajās lietās, policija arī savāca pierādījumus par 1988.gadā izdarītu paziņas slepkavības mēģinājumu. Toreiz 16 gadu vecais Grantiņš autobusu pieturā mēģināja nožņaugt tolaik 18 gadu vecu sievieti, taču viņu iztraucējuši pieturvietai tuvojošies bērni.
Grantiņš jau agrāk nonācis nepatikšanās ar likumu. 1995.gadā par mēģinājumu stāties dzimumsakaros ar nepilngadīgo, lietojot vardarbību, tiesa Grantiņam piemēroja nosacītu cietumsodu.
Pēc pāris gadiem Grantiņš atkal nonāca nepatikšanās ar likumu - 1997.gadā Zemgales apgabaltiesa viņam par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu piesprieda trīs gadus un sešus mēnešus cietumā, taču 1999.gadā Jelgavas tiesa viņu atbrīvoja pirms termiņa.
2004.gadā tiesa viņam piesprieda četrus gadus cietumā ar policijas kontroli uz vienu gadu par pilngadīgas sievietes izvarošanu. Toreiz sievietei nodarīti viegli miesas bojājumi. Grantiņš no cietuma iznāca tikai aizpērn maijā. Viņam bija arī noteikta policijas kontrole, un vīrietis regulāri atzīmējies policijā.