«Cerēju, ka šosezon varēšu jau uzņemties lielāku lomu laukumā, bet esmu atsviests atpakaļ,» tā saka Rīgas «Dinamo» aizsargs Oskars Cibuļskis, kurš patlaban atlabst pēc oktobrī gūtā savainojuma. Ar Oskaru tikāmies neilgi pirms gadu mijas, lai aprunātos par veselību un, protams, hokeju.
- Precizē, lūdzu, kādā savainojumā esi iedzīvojies?
- Celim ir pilnībā plīsušas iekšējās sānu saites, krusteniskās saites un saplaisājis kupols.
- Atgriežamies atpakaļ 9.oktobra spēlē Rīgā pret Ufas «Salavat Julajev». Vienā no spēles epizodēm tu saļimsti uz ledus un ir redzams, ka tev ir savainojums. Kas notika tālāk?
- Guvu traumu un mani nonesa no laukuma. Ģērbtuvē uzreiz klāt bija komandas ārsts Āris Aivars un puiši, kuri tajā spēlē nespēlēja. Doks iztaustīja celi un redzēja, ka situācija ar to nav diez ko iepriecinoša. Tajā spēlē tribīnēs sēdēja ķirurgs Valdis Andersons un viņš uzreiz nonāca lejā uz ģērbtuvēm, bet pēc ceļa apskatīšanas pateica, ka jātaisa operācija. Pārģērbos, taisnā ceļā devos uz slimnīcu un jau nākamajā rītā celim tika taisīta operācija. Viss notika ļoti operatīvi, pat nepaspēju īsti aptvert, kas ar mani ir noticis.
- Kurā slimnīcā tev veica operāciju?
- «Orto» klīnikā, kura atrodas pretī «traumām».
- Sāpes droši vien bija ļoti spēcīgas?
- Kad guvu savainojumu, ļoti sāpēja, bet principā ģērbtuvē vairs nejutu neko un likās, ka varbūt jāatgriežas uz ledus, taču ārsts teica, ka ar tādu celi nedrīkst slidot. Es arī nevarēju īsti nolikt kāju pie zemes, bet, kad Andersons pateica, ka nepieciešama operācija, viss bija skaidrs (smejas). Man iedeva pretsāpju zāles, no rīta piecēlos un īsti neatcerējos, kas noticis.
- Minēto epizodi pats gan jau esi vairākkārt redzējis atkārtojumā?
- Jā, esmu gan, bet neko nevaru pretiniekam pārmest. Tā bija spēles situācija un man uzkrita virsū uz kājas. Droši vien pats esmu vainīgs, ka atstāju kāju apakšā.
- Šī bija epizode, kuru grūti paredzēt hokejā, drīzāk tā bija apstākļu sakritība un no tās bija grūti izvairīties.
- Laukumā jābūt gatavam visam, bet es droši vien varēju vairāk sagrupēties. Daudz esmu domājis par to, bet grūti sev kaut ko pārmest. Jāmēģina pēc iespējas pilnvērtīgāk atveseļoties, lai būtu gatavs sezonas izskaņai vai nākamajam gadam.
- Bet vai ir izredzes tevi laukumā ieraudzīt vēl šajā sezonā?
- Grūti pateikt, ķirurgs saka, ka ir gan, bet komandas doks saka, ka atgriešanos gan nevajag sasteigt. Tā ir trauma, ar kuru var nākties sadzīvot turpmāko karjeru un, ja ielaidīsi, tad sekas var būt smagākas.
- Vai tavā karjerā ir bijušas līdzīgas traumas?
- Ir, jā. Šai pašai kājai bija sānu saites sarautas, bet pauze bija aptuveni vienu mēnesi. Pērn izlasē pirms braukšanas uz pasaules čempionātu iedzīvojos rokas lūzumā un bija nepieciešama operācija. Sākotnēji likās, ka nekas nopietns nav noticis, nospēlēju spēli vēl Francijā, bet Rīgā pārbaudīju roku vēlreiz un secināju, ka vasarā jātaisa operācija. Biju diezgan uztraucies, vai būšu gatavs uzsākt sezonu, taču spēju atveseļoties. Bet tā operācija salīdzinājumā ar šo bija sīkums. Tas ir hokejs un arī šobrīd vairākiem komandas spēlētājiem ir problēmas ar celi. Tās ir visu laiku, tev iedod pretsāpju līdzekļus un dodies laukumā.
- Nezinām, kā būs ar tevi, bet nereti šādas smagas traumas tomēr atstāj ietekmi uz sportista turpmāko karjeru.
- Protams, tās atstāj ietekmi, tev brīžiem sāp un tu jūti traumēto celi, taču mums ir forma un neviens nezina, kas zem tās apakšā ir. Daudzi hokejisti izmanto speciālus dzelžus, kas satur celi un teorētiski neko celim nevar izdarīt. Mīnuss ir tas, ka saites stiprākas nepaliek. Protams, var spēlēt bez šī dzelža un saites varbūt būs stiprākas, taču tad ir lielāka iespējamība, ka celi var atkal traumēt. Jādomā pozitīvi un jācer, ka atgriezīšos labā kondīcijā.
- Pastāsti, kā norit tava rehabilitācija un kādus vingrinājumus veic?
- No sākuma terapijā strādāju bez svariem un bija jākustina taisna kāja. Nāca klāt locīšanas vingrinājumi, kur kāja tiek ielikta speciālā aparātā un celi nepieciešams saliekt un iztaisnot. Uz šo locīšanu gāju trīs nedēļas un pakāpeniski celim lika klāt grādus. Kad sasniedzu nepieciešamo grādu atzīmi, vēlāk uz kājas vingrinājumu laikā jau uzlika svaru. Vingrinājumu ir ļoti daudz un dažādi, tagad, piemēram, ir stiepšanas un līdzsvara vingrinājumi, bet pēdējā reizē pie sienas es jau veicu pietupienus.
- Šos vingrinājumus tu vari veikt arī mājās individuāli?
- Jā. Gumijas man mājās nav, bet līdzsvara vingrinājumus mājās veicu gan, taču šeit fizioterapeitu uzraudzībā seko līdzi un pasaka, kā labāk veikt vingrinājumus. Arī Andersons reizi nedēļā apskata celi un seko līdzi, vai viss ir kārtībā. Tas palīdz, jo, ja neviens nav klāt, tad rodas sajūta, ka labāk nepaliek, taču speciālisti visu pamana un akcentē daudzas lietas, kuras esmu jau apguvis.
- Vēl viens nepatīkams aspekts ir tas, ka traumu guvi olimpiskajā sezonā. Nezinām gan, vai tu būtu starp Soču braucējiem, bet tomēr...
- Protams, žēl, ka tas notika olimpiskajā sezonā, gribēju pacīnīties par vietu izlases sastāvā dalībai Sočos, taču ceru, ka savā karjerā vēl būs iespēja debitēt Olimpiādē. Laikam nebija lemts šogad debitēt.
- Kamēr atpūties, vari vairāk laika veltīt sadzīves lietām.
- Jā, tā ir, lai gan pirmajā nedēļā biju uz gultas un neko nevarēju paveikt, bet, kad sāku kāju kustināt, varēju kaut ko izdarīt. Bet jāsaka, ka man bija brīva visa vasara, kurā varēju daudz ko paveikt.
- Šogad jau no rudens sākuma ir patīkami ielūkoties čempionāta tabulā.
- Jā, man arī patīk. Sākām sezonu ļoti labi un arī turpinājums bija labs, uzvaras sekoja pēc uzvarām.
- Kādas ir lielākās atšķirības starp šo un pērno «Dinamo»?
- Sezonas sākumā un jau sagatavošanās posmā bija neliels uztraukums - kas šogad būs? Bet tas bija patīkams uztraukums un visi sezonai ļoti nopietni gatavojās. Visi strādāja, apkārt lieki nerunājām un sezonas sākumā tas atmaksājās - guvām uzvaras un tas deva pārliecību nākamajos mačos. Tagad esam izcīnījuši gana daudz punktu un cerams, ka tie mums atnāks arī turpmāk.
- Jāsecina, ka līgā vairs nav izteiktu favorītu, ko pierāda situācija turnīra tabulā, gan arī vairāki rezultāti.
- Tā ir. Rietumu konferencē Sanktpēterburgas SKA, Maskavas «Dinamo» un Maskavas CSKA varētu nosaukt par favorītiem, taču šīs komandas rāda tādu pašu sniegumu kā mēs. Jā, SKA spēlē solīdi, bet mēs viņus uzvarējām.
- Noteikti arī Normunda Sējēja atgriešanās ietekmēja komandas sniegumu?
- Noteikti. Sējējs pats salika sastāvu tā, kā viņš to uzskatīja par pareizu, savukārt jaunie spēlētāji vēlējās viņam pierādīt, ka var iekļūt sastāvā. Nomainījās spēlētāji un katrs domāja par savu sniegumu. Arī Artis Ābols tika jaunā amatā un viņš vēlējās sevi apliecināt, bet hokejisti pierādīt sevi trenerim. Šie faktori atstāja ietekmi uz komandas spēli.
- Tu vēlētos izmēģināt spēkus kādā citā KHL klubā?
- Tāda vēlēšanās man būtu, bet jāskatās, kādas ir iespējas. Šobrīd gribu pēc iespējas ātrāk atveseļoties un sevi vēl apliecināt «Dinamo», jo šis gads man ir izkritis ārā. Cerēju, ka šosezon varēšu jau uzņemties lielāku lomu laukumā, bet esmu atsviests atpakaļ.
- Sanāk aprunāties ar mūsējiem, kuri spēlē citos KHL klubos? Ko viņi stāsta par viesspēlētāja statusu?
- Esmu aprunājies ar Mārtiņu Karsumu un zinu, ka viņam Maskavā ļoti patīk, viņš ir iedzīvojies pilsētā un komandā. Piemēram, par Jāni Spruktu un Miķeli Rēdlihu nevaru precīzi kaut ko pastāstīt, jo neesmu runājis ar viņiem. Runājot par Rēdlihu - viņam varbūt ir konkrēti uzdevumi komandā un nav daudz vārtu gūšanas momentu, lai gan es precīzi nevaru pateikt, kas šosezon Miķelim neizdodas. Artūrs Kulda - viņam iet labi, bet tās ir manas domas, neesmu ar viņu pārrunājis pēdējos notikumus.
- Kad tu vari sākt kāpt virsū uz trenažiera?
- Šobrīd jau man to ārsti ļauj darīt, bet diezgan vājā režīmā, tikai tik, lai kāja tiktu locīta. Bet tas jau ir liels progress un jūtu, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek, ka kaut kam gatavojos. Janvārī jau varēšu iet uz zāli un pietupties ar svariem.
- Šveicē ir sācies Špenglera kauss. Tu gribētu vēl vismaz vienu reizi piedalīties tajā?
- Špenglera kauss noteikti būtu baigi foršā lieta, tas ir interesanti. Tas ir ļoti sens turnīrs un tur ir gods piedalīties. Ja būtu iespēja vēlreiz tur nokļūt, es neatteiktos no tādas. Tur ir lieliska atmosfēra un tas ir ļoti vērtīgi.