Līdz ar dižķibeles sākšanos arvien vairāk cilvēku izvēlas savu dzīvi beigt, izdarot pašnāvību, vairāk cilvēku sākuši aizrauties ar alkohola, narkotiku un nomierinošu medikamentu lietošanu, «Apollo» pastāstīja aptaujātie speciālisti. Taču visi atzīst, ka reālo postu, ko veicinājusi krīze, varēs pamanīt tikai pēc vairākiem gadiem, kad kļūs redzamas apdullinošo vielu lietošanas sekas, kā, piemēram, aknu ciroze vai alkohola psihozes.
Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna «Apollo» pastāstīja, ka iestādē notiekošais neatspoguļo esošo situāciju valstī, jo daudzi alkohola un narkotiku lietotāji ir spiesti pārtraukt ārstēšanos naudas trūkuma dēļ. Par ārstēšanos šajā iestādē pacientam jāmaksā pieci lati dienā. «Daudzi neārstējas šo piecu latu dēļ,» norāda Stirna. Dižķibeles vadīti, cilvēki arvien vairāk cenšas atrast mieru mākslīgā veidā, piemēram, lietojot medikamentus ar nomierinošu iedarbību. Stirna norāda, ka līdz ar krīzes sākšanos alkohola lietošana noteikti ir pieaugusi.
Pieaudzis arī izdarīto pašnāvību skaits, «Apollo» norādīja Tiesu medicīnas ekspertīžu centra direktore Velta Volksone. Turklāt viņa atklāja, ka ziņas par visām pašnāvībām nemaz nenonāk centra redzeslokā, tāpēc reālais izdarīto pašnāvību skaits Latvijā varētu būt vēl lielāks.
2008. gadā visā Latvijā reģistrētas 500 pašnāvības, savukārt 2007. gadā — 439. Rīgā vien 2008. gadā bijis par 20 pašnāvībām vairāk nekā 2007. gadā. Citās Latvijas pilsētās dzīvi beigt, izdarot suicīdu, visvairāk cilvēku pērn nolēmuši Liepājā.
Pēc Volksones teiktā, visbiežāk cilvēki dzīvei punktu pašrocīgi pieliek pakaroties, noslīcinoties vai krītot no liela augstuma. Tāpat ir gadījumi, kad pašnāvība veikta nošaujoties, sadurot sevi ar nazi, saindējoties ar medikamentiem. Bijuši arī pašaizdedzināšanās gadījumi.
Biežāk nekā sievietes vīrieši beidz savu dzīvi, izdarot pašnāvību. Šogad no janvāra līdz oktobrim Rīgā un Rīgas rajonā vien dzīvību sev atņēmuši 92 cilvēki. No šā gada marta situācija krasi pasliktinājusies — Rīgā un Rīgas rajonā vien pašnāvību izdarījuši 74 cilvēki. Volksone tāpat norādīja, ka pašnāvības pilsētu iedzīvotāji izdara biežāk nekā lauku iedzīvotāji.
Savukārt Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics «Apollo» atklāja arī kādu pozitīvu tendenci — krīzes laikā cilvēki vairāk mobilizējas un slimo mazāk. «Cilvēkiem ir iekšēja motivācija būt veseliem,» norāda Šics. Tomēr arī viņa vadītajā iestādē līdz ar dižķibeles sākšanos ir vairāk problēmu. Viena no tām — palielinājies nelegālā alkohola patēriņš. Līdz ar to biežāk jāglābj cilvēki, kas saindējušies ar krutku. Iespējams, tāpēc kopējais alkohola patēriņš ir samazinājies — cilvēki vairs nevar atļauties pirkt alkoholu veikalā un sāk meklēt citus veidus, kā tikt pie grādīgās dziras, un bieži tāpēc saindējas.
Šics arī norādīja, ka palielinājies saindēšanās gadījumu skaits no pašražotiem pārtikas produktiem, lielākoties konserviem.
Izrādās, dižķibeles laikā tieši sievietes vairāk sākušas savas grūtības «risināt» ar alkohola palīdzību.
