Latvijas valstsvienība pasaules čempionātu sāka ar četrām labām spēlēm, bet pabeidza ar trim neizteiksmīgiem zaudējumiem, turklāt nespējot gūt vārtus vairāk nekā 200 minūtes pēc kārtas. Portāls «Apollo» lūdza bijušos Latvijas izlases hokejistus un pašreizējos jaunatnes trenerus Aigaru Ciprusu un Leonīdu Tambijevu atbildēt uz četriem jautājumiem par šo pasaules čempionātu.
1. Kā vērtējat Latvijas izlases sniegumu pasaules čempionātā?
Cipruss: Lai gan pēc parādītā snieguma čempionātu varētu dalīt divās daļās, tomēr tas jāvertē kopumā. Protams, varam jau kritizēt komandu, taču jāskatās reāli. 10. vieta ir normāls rezultāts, jo reālajā situācijā mēs svārstāmies no 9. līdz 12. vietai. Ja gribam tikt astotniekā, tad sniegumam jābūt stabilākam un nopietnākam. Norvēģijas izlase šajā čempionātā ir mobilāka un organizētāka komanda, turklāt iekļūst ceturtdaļfinālā jau otro gadu pēc kārtas.
Svarīgākajos mačos pret norvēģiem un dāņiem Latvijas izlasei pietrūka cīņasspara un attieksmes. Tomēr pa lielam čempionāts ir aizvadīts normāli. Darbs ir paveikts. Nevar teikt, ka puiši necentās, taču varbūt pietrūka līdera. Ja norvēģi tiešām izskatījās pat tehniskāki, tad pret dāņiem bija sajūta, ka mūsējie tik ļoti cenšas nekļūdīties, ka aizmirst paši pielikt pūles uzbrukumā.
Norvēģija un Dānija nebija tik spēcīgas komandas, lai pret tām negūtu vārtus. Jā, ripa trāpīja pa vārtu stabiņiem, taču veiksme jau allaž pagriežas pret tiem, kuri vairāk grib un vairāk izdara. Gribējās redzēt lielāku vēlmi un iniciatīvu, lai mūsu puiši kontrolētu notikumus laukumā.
Tambijevs: Turnīra pirmās spēles nebija sliktas, taču čempionāta jaunā izspēles kārtība parādīja, ka komanda nebija fiziski gatava un spēka pietika tikai pirmajām trim spēlēm, bet tad komanda iekrita «bedrē». Nepiekrītu, ka spēlētāji necīnījās vai negribēja, taču, ja nav attiecīgas fiziskās kondīcijas un trūkst meistarības, tad nākas zaudēt divcīņās un kaut kas pietrūkst momentu realizācijā.
Šajā sastāvā tā arī neieraudzīju līderus. Uzskaru, ka Miķelim Rēdliham, Jānim Spruktam un Guntim Galviņam bija jāizdara vairāk. Varu vienīgi priecāties par Miku Indraši.
2. Vai valstsvienības galvenajam trenerim Tedam Nolanam būtu jāpaliek amatā?
Cipruss: Par to grūti spriest, šis jautājums būs federācijas ziņā. Man patika, ka pirmajos mačos komandai bija raksturs un tā nebaidījās spēlēt pret Krieviju, Vāciju un Čehiju, bet pret Itāliju izcīnīja pārliecinošu uzvaru. Jebkuram trenerim viena gada laikā ir grūti paveikt visu iecerēto, tādēļ viņa darbs jāvērtē divu, trīs gadu periodā. Domāju, ka Nolans nav sliktākais variants.
Tambijevs: Redzēju pēdējās trīs treniņu dienas pirms pasaules čempionāta un runāju ar spēlētājiem. Nolans ir augstas klases speciālists, taču jebkuram trenerim ar vienu gadu ir par maz, tādēļ es nesteigtos ar secinājumiem. Domāju, ka viņam jādod laiks izprast Latvijas hokeju un tā filozofiju, ko viņš vēl līdz galam nav sapratis. Es dotu viņam iespēju strādāt ar izlasi vēl vienu gadu.
3. Kurus spēlētājus no Latvijas izlases Jūs izceltu šajā turnīrā?
Cipruss: Par atklājumu kļuva Miks Indrašis, kura sniegums patika visiem. Tāpat ar savu raksturu patika Ronalds Ķēniņš, bet Oskars Bārtulis aizsardzībā iedvesa stabilitāti, namanāmi padarot savu darbu. Arī Kaspars Daugaviņš spēlēja labi. Protams, mēs jau no NHL gaidām tādus palīgus kā agrāk, taču jāsaprot, ka Daugaviņš Otavā ir darba rūķis, kurš spēlē trešajā, ceturtajā maiņā, bet dažās spēlēs pat netiek pamatsastāvā.
Tambijevs: Indrašis un Ķēniņš parāda to virzienu, kurā Latvijas izlasei būtu jādodas. Domāju, ka sastāvam jākļūst jaunākam. Motivācija jaunajiem spēlētājiem bija ļoti augsta un viņi spēlēja no sirds. Vēl varētu izcelt tikai Edgaru Masaļski, kuram nav ko pārmest, jo viņš visu turnīru aizvadīja savam līmenim atbilstoši. Lai konkrētāk kovērtētu spēlētājus jābūt komandas iekšienē.
4. Kuras komandas spēlēs pasaules čempionāta finālā?
Cipruss: Man patīk komandas, kuras turnīru iesāk nemanāmi, bet tā gaitā progresē, kā, piemēram, Čehijas izlase. Protams, pēc sastāva favorīti ir Krievijas hokejisti, bet pēc spēles rakstura lielas izredzes ir Zviedrijai. Domāju, ka pusfinālos tiksies Kanāda un Zviedrija, kā arī Krievija un Somija.
Tambijevs: Ļoti gribētos redzēt finālā Krievijas izlasi, kura šajā čempionāta mani ir pārsteigusi ar spēles disciplīnu, jo pat zvaigznes ir sākušas spēlēt komandas labā. Kā būs ar Ovečkina un Sjomina pievienošanos? Spēle parādīs, bet es nebūtu neko mainījis. Ja tiešām Ovečkins ir atbraucis cīnīties, tad tam ir jēga, bet, ja viņš ir atbraucis tāpat, kā uz iepriekšējo čempionātu, tad neredzu, ko viņš var dot komandai. Finālā Krievija varētu spēlēt pret Kanādu.
