Banka «Citadele», turpinot optimizācijas pasākumus, slēgs filiāles Vācijā un Zviedrijā, kā arī aktīvu pārvaldes kompāniju Ukrainā, intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
«Citadele» slēgs filiāles Vācijā un Zviedrijā (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo struktūru pārvaldība prasa naudu, laiku, bet atdeves nav. Savukārt Lietuvā «Citadeles» banka strādā ar ļoti labiem rādītājiem.
Nākamo mēnešu laikā plānots atjaunot biznesa plānu nākamajiem gadiem. «To darām, lai paši neiemigtu un varētu pārliecināties, vai nav vēl kāds labāks risinājums biznesa attīstībai. Tas ir nedaudz pakārtots arī tam, ka rudenī atkal skatīs jautājumu par «Citadeles» pārdošanu. Izstrādājot plānu, pirmkārt, gribam paskatīties, kā varētu mainīties bankas ilgtermiņa struktūra, ja liekam uzsvaru uz kaut kādiem konkrētiem biznesiem,» stāsta baņķieris.
Tāpat tiek analizēts, kāds ir optimālais izmaksu apjoms, lai menedžētu biznesus esošajā un pieaugošā scenārijā.
Kā informē Beļavskis, «Citadelei» ir vēlme turpināt finansēt uzņēmumus - šogad plānots izsniegt kredītos 80-100 miljonus latu. Pieaug ieņēmumi arī no nerezidentu biznesa, bet nolemts, ka šī sadaļa būs ne vairāk kā 20%.
Lūgts komentēt, kā bankas darbību ietekmē atrašanās valsts rokās, Beļavskis «Citadeles» gadījumu raksturo kā pozitīvu piemēru.
«Kad banku dalīja, daļa ekspertu teica, ka ātrāk jāpārdod, jo valstij piederošā kapitālsabiedrībā var iet kā pa celmiem. Tas ir arī pareizi, bet nav jau bijuši nopietni pircēji... Bet mums ir arī labi piemēri, tas pats «Lattelecom», kas aug un attīstās, tagad ir «Citadele», kas atzīta par vislabāk pārvaldīto valsts uzņēmumu Baltijā. Tas faktors ir novērsts un tā ietekme izrādījusies minimāla. Drīzāk otrādi tagad esam kļuvuši par šī fakta ķīlnieku, jo liela daļa mūsu klientu, kuriem patīk, kā strādā «Citadele», to saista ar akcionāru struktūru un ne tik daudz ar menedžmentu,» uzsver baņķieris, norādot, ka akcionāru maiņa atkal varētu satraukt klientus.
Viņš slavē akcionāru darbu - beidzot valsts parādījusi, ka arī tā spēj nodrošināt pārvaldības modeli, kas neraisa bažas.
«Es ne reizi neesmu saskāries, ka padomei būtu jelkādas citas intereses kā vien uzlabot, stabilizēt. Es domāju, ka bažas bija pārspīlētas. Līdz šim mums veicies,» rezumē Beļavskis.
Kā ziņots, 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo «Parex banku» un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi. Vēlāk banka tika sadalīta, no tās atdalot vērtīgos aktīvus un izveidojot AS «Citadele banka».