«Galvenais, lai pareizi strādātu laika ņemšanas iekārtas un nebūtu izdomātas vēl kādas viltības, jo pēc Vankūveras olimpiskajām spēlēm Maskavā notika seminārs, kurā cilvēki no Kanādas brauca lasīt lekcijas, kā komandu vērtējumā olimpisko spēļu organizatoriem nostartēt pēc iespējas labāk,» stāsta Dukurs.

«Piemēram, Vistlerā trase netika vērta vaļā, ja bija dūmakaina diena, tādejādi mēs netikām filmēt. Manā klātbūtnē ieraka vienu bedri pie septītās virāžas un es šo cilvēku burtiski aiz čupra izvilku ārā no trases. Viņi pat atļāvās no tās vietas sarakto sniegu neizslaucīt. Tās ir mazas cūcības, bet šāda veida cūcības beidzās ar [gruzīnu kamaniņu sportista Nodara] Kumaritašvili nāvi,» atgādina skeletona treneris.

«Gruzīnu sportists noteikti izglāba kādam dzīvību vai vismaz sakārtoja veselību, jo tajā vietā tikpat labi varēja kļūdīties kāds cits sportists. Skeletonā gan slida ir apaļāka un lidojumi nav tik smagi, bet Martins savu zelta medaļu atstāja tieši tur. Tas bija gudri izdomāts, bet tāda nu ir mājinieku priekšrocība. Tādēļ mums jābūt tikpat gudriem un jāizpilda savs mājasdarbs,» uzsver Dukurs.

P.S. Jau tuvākajās dienās portālā «Apollo» varēsiet lasīt pilnu interviju ar Daini Dukuru, kurš atklās dažādas skeletona pasaules aizkulises un sniegs ieskatu nākamās sezonas mērķos.